dzelzceļa pārvadājumi vervo kravas
Dzelzceļš
Pretēji vairākkārtējiem gan Satiksmes ministrijas, gan VAS „Latvijas Dzelzceļš” (VAS LDZ -ar ko domājam (saprotam) VAS „Latvijas Dzelzceļš” koncernā ietilpstošās kompānijas, jebkādā kombinācijā, katru atsevišķi vai visas kopā) vadības paziņojumiem no 2009. gada sākuma VAS LDz paaugstināja maksu kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu praktiski visu veidu kravām - beram-kravām, lejamkravām un citām, kā arī ievērojami paaugstinātas likmes neatkarīgajiem operatoriem - kravu pārvadātājiem.

Par kravu pārvadājumu maksas paaugstināšanu 2009. gadā Latvijas uzņēmumi tika informēti pēdējā 2008. gada darba dienā. No VAS „Latvijas Dzelzceļš” (turpmāk tekstā - VAS LDZ) puses tā bija bezprecedenta rīcība ne tikai termiņu ziņā, tā tika veikta gan pretēji visiem Latvijas un ārzemju klientiem agrāk dotajiem solījumiem, gan paziņojumiem Latvijas un ārzemju presei.
Mēs esam spiesti informēt sabiedrību par to, ka Satiksmes ministrijas un VAS ..Latvijas Dzelzceļš" politika 2009. gadam ir vērsta uz faktisku tranzīta nozares biznesa uzņēmumu bankrotu. Tādējādi stividori, ekspeditori, privātie operatori - pārvadātāji un citas tranzīta biznesa kompānijas pilnīgi zaudē ne tikai jebkādu konkurētspēju, bet arī iespēju turpināt savu biznesu.

Līdz Šim brīdim, par spīti traģiskajam ekonomiskās situācijas kritumam Latvijā, tranzīta uzņēmumi saglabāja noteiktu optimismu par attīstības perspektīvu. Pēc Latvijas Bankas datiem, Latvijas transporta nozares daļa sastāda 11 - 14% no IKP. Tranzīta uzņēmumi ne tikai nepieprasīja un nepieprasa no valsts jebkādus papildu finansu ieplūdinājumus simtiem miljonu latu apmērā, bet bija un paliek regulāri valsts un sociālā budžeta ieņēmumu avoti, garantēts ienākumu avots vairākiem tūkstošiem valsts iedzīvotāju.

Pateicoties apvienotajām privāto pārvadātāju, ekspeditoru, stividoru un citu transporta biznesa uzņēmumu pūlēm, valsts monopolistam VAS „Latvijas Dzelzceļš" un Latvijas valstij kā galvenajam kapitāla turētājam 2007. gadā izdevās iegūt rekordlielu peļņu 28,3 milj. Ls apmērā. 2008. gada rekordlielie kravu pārvadājumu rezultāti līdz ar Latvijas dzelzceļa un Latvijas valsts kā VAS LDz īpašnieka ienākumu pieaugumu deva tranzīta nozares uzņēmumiem pamatu domāt, ka tie var cerēt uz konstruktīvu sadarbību ar valsts monopola uzņēmumu un daudzām tās struktūrām.
Tomēr VAS «Latvijas Dzelzceļš" vadības darbība un pilnīgs valsts monopolista politikas atbalsts no Satiksmes ministra Aināra Šlesera puses parādīja, ka veidot jebkādus plānus, pat pamatojoties uz to paziņojumiem, ir bezjēdzīgi.
Ņemot vērā izejvielu resursu dramatisko cenu kritumu un pasaules ekonomikas recesijas procesus kopumā 2008. gada laikā, tuvākais VAS LDz kaimiņš un partneris - valsts uzņēmums "Krievijas Dzelzceļš" nepaaugstināja kravu transportēšanas cenas 2009.gadam. Tomēr Latvijas monopolistu un transporta nozares vadītājus neinteresē ne pasaules tirgus realitātes, ne konkurences saasināšanās, kas izpaužas Krievijas tranzīta atjaunošanā caur Tallinas ostu. Satiksmes ministriju un VAS LDz vadību neuztrauc brīdinājumi par kravu plūsmas zaudēšanu un Latvijas tranzīta biznesa kompāniju, transporta nozares un Latvijas ekonomikas zaudējumiem kopumā.

Bez jebkāda pamatojuma izdevumi mazuta kravu pārvadājumiem Ventspils virzienā, kurus noteica VAS LDz, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 16%, pie tam kopējais mazuta transportēšanas sadārdzinājums uz Ventspils ostu laika periodā no 2006. gada līdz 2009. gadam bija 71%.

Akmeņogļu pārvadājumu maksa Krievijas kravu īpašniekiem Ventspils ostas virzienā 2009. gadā pieauga par 6% salīdzinājumā ar 2008. gadu, turklāt, laika periodā no 2006. gada līdz 2009. gadam kopējā "Latvijas Dzelzceļa" pakalpojumu maksa pieauga par 13%, pārtikas beramkravu maksa par 20 - 30%.

Tomēr vislielāko izbrīnu izraisa Latvijas ierēdņu pozīcija attiecībā uz tādu kravu kā kālija sāls, kurai ir augsta konkurences pakāpe. Pretēji visiem pagājušā gada Latvijas ierēdņu paziņojumiem visaugstākajā ne tikai Latvijas, bet ari Baltkrievijas līmenī, 2009. gadā VAS LDz paaugstināja kālija sāls pārvadājumu tarifus vidēji par 70% (!), atsakoties no 2008.gada likmēm.

Pēkšņi palielinot kravu pārvadājumu likmes, VAS LDz pārkāpa visus agrāk publiski dotos solījumus Latvijas klientiem un Baltkrievijas kravu īpašniekiem. Faktiski VAS LDz atkal rīkojās kā uzticams Klaipēdas ostas partneris. Latvijas dzelzceļnieki ķērās pie šī demarša brīdī, kad AS "Kālija parks" jau izdevās novirzīt Latvijas virzienā vismaz 0,5 milj. tonnu maztonnāžas kālija sāls partiju, kas bija paredzētas nosūtīšanai caur Klaipēdas ostu.

VAS LDz un Satiksmes ministrijas vadības rīcība ir radījusi nepārvaramu barjeru Baltkrievijas kālija sāls transportēšanai caur Latviju. Taču kārtējais nepamatotais maksas paaugstinājums par Latvijas dzelzceļa pakalpojumiem skar ne tikai uzņēmumus, kuri strādā ar kālija sāli, bet ari visus valsts tranzīta nozares pārstāvjus.

Diemžēl tranzīta kompāniju speciālisti un darbinieki nevar vairs uzticēties satiksmes ministra Aināra Šlesera paziņojumiem par nozares atbalstu. Ministra pārstāvju kontrolēto valsts iestāžu darbības izrāda pilnīgu intereses trūkumu saglabāt tranzīta biznesa uzņēmumus kā veiksmīgi strādājošas kompānijas. Neiedomājama lēmumu neprofesionalitāte, nespēja uzticēties Satiksmes ministrijas pārstāvju vārdiem un publiskiem solījumiem - tas viss var novest līdz šim veiksmīgi strādājošos tranzīta nozares uzņēmumus līdz bankrotam.

Kam Latvijas valdībā ir izdevīga pašreiz veiksmīgi strādājošo tranzīta biznesa uzņēmumu slēgšana tuvākajā nākotnē un bezdarbnieku rindu papildināšana ar vairākiem tūkstošiem kvalificētu speciālistu?
Kādā veidā pēc veiksmīgi strādājošo tranzīta uzņēmumu bankrota valdība pārliecinās Starptautisko Valūtas fondu un citu starptautisko organizāciju pārstāvjus par to, ka viņi veic konkrētus soļus valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai?

Mēs pieprasām nekavējoties uzlabot situāciju valsts tranzīta nozarē:

1. Pārtraukt izmantot dzelzceļa tarifu politikas sviras kā ekonomiskā spiediena instrumentu attiecībās ar valsts tranzīta uzņēmumiem.

2. Nekavējoties pārskatīt maksu par kravu transportēšanu 2009. gadā un samazināt to, kaut vai līdz SIA "LDz Cargo" 2008. gada pakalpojumu maksas līmenim.

3. SIA "LDz Cargo" steidzamā kārtā noslēgt līgumus ar Baltkrievijas un Krievijas partneriem 2009. gadam, lai to nosacījumi nav sliktāki par 2008. gada līgumu nosacījumiem.

4. Izstrādāt ekonomiski pamatotu un Latvijas tranzīta nozares dalībniekiem caurspīdīgu tarifu politiku un Latvijas dzelzceļa papildus maksu politiku. Tas ir nepieciešams, lai Latvijas tranzīta uzņēmumi un tranzīta nozare varētu prognozēt savu attīstību un slēgt līgumus ar kravu nosūtītājiem vismaz uz nākamajiem trim gadiem.

Baltijas Asociācijas -Transports un Loģstika prezidents Jānis Jurkāns

Avots: http://www.ldz.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.