Nozares jaunumi

Kā­lija parks līdz gada beigām cer pārkraut 2 miljonus tonnu kravu

Kālija sālsTas gan ir krietni mazāk nekā atļauj modernā termināļa jaudas, kas ļauj pārkraut pat 3 vai 4 reizes vairāk kālija sāls kravu.

«Galvenā problēma terminālim arvien ir dzelzceļa tarifi. Šobrīd situācija pasaules tirgos atkal sāk uzlaboties un ir cerība, ka mēs varētu atkal sākt pārkraut Baltkrievijas kālija sāls kravas,» tā Kālija parka (KP) pārstāvis Dainis Treimanis, uzsverot, ka Ventspils osta arvien ir vienīgā, kas pilnvērtīgi var pārkraut lielizmēra kuģus ar kālija sāls kravām. Jau vēstīts, ka Ventspils osta kopš gada sākuma praktiski vairs nesaņem Baltkrievijas kālija sāls kravas, ko lielā mērā izraisīja globālā tirgus izmaiņas, kā arī Baltkrievijas un Latvijas dzelzceļa nespēja vienoties par tarifiem. Līdz ar to KP šobrīd strādā vienīgi ar kālija sāls kravām no Krievijas.

Atveseļojas

Šobrīd, pēc ilgstoša stagnācijas perioda, pasaules minerālmēslu tirgus ieiet atveseļošanās stadijā. Pastāvīgie Latvijas tranzīta koridora partneri - Baltkrievijas kālija kompānija uzsāka jaunu līgumu slēgšanu par produkcijas piegādi ar Brazīlijas un Indijas partneriem. Kopējais noslēgto līgumu apjoms jau sasniedzis 1.7 milj. tonnu. Tomēr kravas arvien aizplūst caur Klaipēdu. Kālija minerālmēslu tranzīta atjaunošanas iespēju pētīja Baltkrievijas kālija kompānijas (BKK) vadība savas Latvijas vizītes laikā šī gada jūlijā. Tikšanās laikā ar LDz vadību arī BKK vadība konstatēja, ka galvenais šķērslis kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latvijas ostām esot neizdevīgie dzelzceļa tarifi. Rezultātā puses apņēmās izstrādāt soļus, kuri novestu pie savstarpēji izdevīga kompromisa, paziņojuši kālija pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji. Arī LDz vadītājs Uģis Magonis esot devis solījumu meklēt risinājumus Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanai un Baltkrievijas kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latviju. Tiesa, U. Magonis arī neslēpj, ka kālija sāls kravas Latvijai tāpat noturēt būšot grūti, jo Klaipēdas osta ģeogrāfiski ir tuvāk Baltkrievijai nekā Ventspils.

Strīdi par tarifiem

No 2009. gada sākuma Baltkrievijas un Latvijas kompānijas bez panākumiem mēģina vienoties ar Latvijas dzelzceļu par konkurētspējīgiem tarifiem kālija sāls kravām, norāda KP. Šajā laikā Baltkrievijas kravu īpašnieki caur Klaipēdas ostu ir nosūtījuši apmēram 1 milj. tonnu minerālmēslu. Pēc KP domām, nepārvarams šķērslis Ventspils ostas pakalpojumu izmantošanai esot Latvijas dzelzceļa vēlme saņemt vidēji par 2 eiro vairāk par katru kālija sāls tonnu salīdzinājumā ar vidējo 2008. gada tarifu. Šis nosacījums esot galvenais un vienīgais šķērslis tam, lai Latvija varētu saņemt papildu desmitus miljonu eiro peļņu no Baltkrievijas kālija sāls tranzīta.
«Ir pamats domāt, ka minētās 1.7 milj. tonnas minerālmēslu apies Latviju pārmērīgi augsto dzelzceļa pārvadājumu tarifu dēļ. Tomēr kravu aiziešana ietekmē ne tikai ostas kompāniju darbību, bet arī negatīvi ietekmē Latvijas dzelzceļa ienākumus. Uz šodienu ienākumi no infrastruktūras maksājumiem par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu atpaliek par 8% no plānotā apjoma,» teiks KP paziņojumā.
KP uzskata, ka šādos ap­stākļos VAS Latvijas dzelzceļš jābūt ieinteresētam papildu kravu piesaistīšanā kaut vai daļējai zaudējumu problēmas atrisināšanai no infrastruktūras pārvaldes. Tomēr uzņēmumam ir bažas, ka VAS LDz vadība «iet pa pārbaudītu ceļu», gatavojot tranzīta nozares uzņēmumus tam, ka deficīts tiks segts ar maksas par infrastruktūras izmantošanu pieaugumu nākošajā gadā.

Zem pašizmaksas

Tikmēr LD vadība uzsver, ka esošie tarifi ir ekonomiski pamatoti, bet zemāki tarifi būtu zem LDz pašizmaksas. LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis norāda: ja baltkrievi būtu ieinteresēti strādāt tikai ar Ventspils ostu, tas tiktu darīts. «Ventspilī tiek pārkrautas tikai tās kravas, ar kurām galā netiek Klaipēdas osta,» sašutis ir U. Magonis, atgādinot,ka 2008. gadā LDz ieviesa speciālus izdevīgus tarifus, tomēr tas tāpat neveicināja būtisku kravu plūsmas pieaugumu.

Avots: http://www.ldz.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

Vervo komandā strādā pieredzējuši un profesionāli speciālisti, kuri prasmīgi un operatīvi palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu un atrisināt jautājumus, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem un citiem loģistikas pakalpojumiem.

Darba laiki

Birojā - Tīraines iela 1, 3. stāvā


P. 9.00 - 17.30
O. 9.00 - 17.30
T. 9.00 - 17.30
C. 9.00 - 17.30
P. 9.00 - 17.00
Se. - Sv.  - -

Kontakti

  • Adrese: Tīraines iela 1, Rīga, LV-1058

  • Telefons: +371 67674570

  • E-pasts: info@vervo.lv