Baltkrievijas kālija sāls kravas tiek vestas uz Klaipēdas ostu Lietuvā nevis tāpēc, ka Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas dzelzceļš" (LDz) kravu pārvadājumu tarifs būtu lielāks, bet gan tāpēc, ka Klaipēda baltkrievu kālija sāls rūpnīcām ir daudz tuvāk, un tādējādi kravu pārvadāšanas kopējās izmaksas ir mazākas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
"Jāatzīst, ka mūsu cena par tonnu uz kilometru pilnīgi noteikti nav lielāka kā Lietuvā, tomēr šeit pārvadājuma kopējā cena būs lielāka pilnīgi objektīvu apstākļu dēļ, jo Ventspils osta no Baltkrievijas kālija sāls rūpnīcas atrodas 300 kilometru tālāk nekā Klaipēdas osta. Uzsvēršu, ka vidēji reģionā pārvadājumu cenu ziņā mēs esam ļoti konkurētspējīgi," sacīja Magonis un piebilda, ka Ventspils ostas attālums līdz kālija sāls atradnes vietām ir vairāk nekā 1070 kilometru, savukārt Klaipēdas gadījumā - aptuveni 300 kilometru tuvāk.
Viņš norādīja, ka pēdējos divus gadus pārvadājumu cenas ir cēluši gan baltkrievi, gan krievi, bet LDz to nav darījis. Zinot, ka ir krīze, LDz izmantoja uzņēmuma iekšējās rezerves un, ja tarifi ir jāpalielina, cenšas to darīt ļoti minimāli. Salīdzinājumam viņš minēja, ka 2011.gadā "LDz Cargo" kravu pārvadājumu tarifs pieaug vidēji par 3%, savukārt Krievijā tarifs palielinājās par 8%.
"Lietuviešiem paveras iespēja labi pelnīt ar Kaļiņingradas kravu tranzītu, kuram cena uz tonnu kilometru ir divas vai pat trīs reizes lielāka pārvadājumiem uz Klaipēdas ostu. Tādējādi "Lietuvas dzelzceļam" ir šāds kompensējošais mehānisms, lai gan es nezinu, kā viņi, būdami Pasaules Tirdziecības organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalsts, to spējuši panākt. Mums šāda kompensējošā mehānisma nav, tāpēc mūsu cenas ir reālas un iespējami zemas," klāstīja LDz vadītājs.
Viņš sacīja, ka pat gadījumā, ja LDz pārvadājumu tarifi būtu lētāki, tas neko daudz nemainītu, jo attālums no kālija sāls raktuvēm līdz Klaipēdai ir vismaz divas reizes mazāks nekā līdz Baltkrievijas-Latvijas robežai. ""Kālija parkam" būtu tam jāpiekrīt, bet viņi spītīgi cenšas savas problēmas novelt uz LDz, sakot, ka mūsu tarifi ir pārāk lieli un šis apstāklis ir par iemeslu tam, ka kālija kravas nenāk uz Ventspili. Tomēr tā nav taisnība, jo pirms diviem gadiem mēs piemērojām radikāli zemus tarifus - būtībā nodarbojāmies ar dempingu. Taču dzīvē pierādījās, ka no tā vairāk kravu nekļuva," viņš informēja.
Magonis paskaidroja, ka Klaipēdas osta paņem pamata kālija sāls kravas un, ja ir pārpalikums, tas tiek vests uz "Kālija parka" termināli. "Ja Baltkrievija gadā eksportēs vairāk par 3,5 miljoniem tonnu, tad būs kālija sāls pārvadājumi caur Latvijas ostām, bet jārēķinās, ka ir arī citas ostas, piemēram, Melnajā jūrā, kas pretendē uz šīm kravām," viņš teica.
LDz vadītājs arī norādīja, ka 2009.gadā kālijs uz Latviju netika sūtīts tāpēc, ka kravu īpašnieki, neraugoties uz ekonomisko krīzi, kālija sāls pārdošanas cenu pacēla tik augstu, ka neviens pircējs to nevēlējās pirkt. "Arī kālija sāls pasaules tirgus bija samērā inerts, jo tā galvenās patērētājas valsts bija uzkrājušas lielas rezerves. Tieši šī iemesla dēļ Latvijā nebija kālija sāls kravu, nevis tāpēc, ka LDz būtu noteicis dārgus pārvadājumu tarifus," pavēstīja Magonis.
"Manuprāt, kālija sāls pārvadājumu cenu itin mierīgi varētu dubultot, tādējādi mēs no šo kravu pārvadāšanas vismaz kaut ko nopelnītu, jo, pastāvīgi dodot atlaides, mēs neko neiegūstam. Šāda rīcība neko daudz nemainītu, jo pāri palikušās kravas tik un tā nāks pie mums, tādējādi ar tām varētu nopelnīt. Taču patlaban mēs šajā ziņā ieturam loģisku un pragmatisku politiku," sacīja Magonis.
"LDz Cargo" kravu pārvadājumu tarifi 2011.gada sākumā pieauga par aptuveni 3%. Kompānija "LDz Cargo" pagājušajā gadā pārvadāja 49,164 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2009.gadā. "LDz Cargo" ir lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs un piektais lielākais Eiropas Savienībā. "Latvijas dzelzceļš", kas pieder valstij, ir vienīgais "LDz Cargo" īpašnieks. "LDz Cargo" tika izveidots dzelzceļa kompānijas reorganizācijā un atbild par kravu pārvadājumiem.
Avots: www.delfi.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.