2023. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,8% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 8,9%, bet importa vērtība par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces 1,63 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,85 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 46,9%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,9% lielāka, bet importa – par 13,6%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 1,5%, bet importa samazinājās par 5,5%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri:
• augu valsts produktu eksports lielāks par 79,2 milj. eiro jeb 2,2 reizes;
• pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 53,2 milj. eiro jeb 57%;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 47,1 milj. eiro jeb 22,3%;
• parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 39,4 milj. eiro jeb 29,4%;
• koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 26,8 milj. eiro jeb 9,6%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri:
• minerālproduktu imports lielāks par 157,8 milj. eiro jeb 98,4%;
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 51,7 milj. eiro jeb 49,6%;
• pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 46,1 milj. eiro jeb 42,1%;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 37,7 milj. eiro jeb 11,2%;
• parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 84,4 milj. eiro jeb 42,5%.
Nozīmīgākie importa partneri –
• Lietuva (25,6% no importa kopapjoma),
• Vācija (10,9%), Polija (10%)
• Igaunija (7,9%)
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 36,3 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 50,9 miljoniem eiro jeb 51,7%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 133,8 miljoniem eiro jeb 4,8 reizes. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 75,9 miljoniem eiro jeb 85,2%.
2023. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 41 valsti.
2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 10 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 0,2 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 9,1 procentpunktu.
Eksporta pieaugumu uz Ukrainu 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 10,1 miljoniem eiro, uz Baltkrieviju – satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta pieaugums par 3,2 miljoniem eiro. Savukārt eksporta samazinājumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 8,8 milj. eiro.
2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, importa samazinājumu no Krievijas un Ukrainas visvairāk ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa samazinājums attiecīgi par 79,9 miljoniem eiro un 9,6 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas – koka un koka izstrādājumu importa kritums par 13,5 miljoniem eiro.
CSP informēja, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" norādītā mēneša vidējā cena.
Avots: https://www.lsm.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.