Pašlaik Latvija eksporta apjomos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, jo Latvijas eksports veido 63% no IKP, kamēr Igaunijai tie ir 78%, bet Lietuvai 80%. Kādā veidā šo eksporta attiecību vislabāk varētu mainīt par labu Latvijai? Izvēloties eksporta nozares, kurās esam konkurētspējīgi, varam eksportēt gudri, radot inovatīvus un zinātņietilpīgus produktus.
Izaugsmes potenciāla meklējumos
"Izaugsmes potenciāls ir daudzās nozarēs, piemēram, IT segmentā, pakalpojumu jomās, tūrismā, loģistikā," uzsver Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss, atgādinot, ka, lai noķertu Lietuvu un Igauniju, jāmaina domāšana par uzņēmējdarbības vidi, lai pēc iespējas vairāk uzņēmumi gribētu eksportēt.
Eksperts atzīmē, ka uzņēmumi ir gan spiesti, gan vēlas radīt inovācijas, lai konkurētu tirgū, lai varētu savu produktu pārdot ātrāk un dārgāk, lai ienestu Latvijai naudu, tomēr jāsaprot, ka, komercidejas realizēšanai ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, tāpēc vajadzīgs arī atbalsts no valsts, kā arī komersantu un valsts sadarbība, kas veicinātu jaunu produktu rašanos.
Atrast galvenās kompetences, eksporta virzienus
Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece norāda, ka inovatīvas eksportspējas veicināšanai ir jāsaprot Latvijas kompetences, galvenie virzieni, kur Latvija ir sasniegusi pasaules līmeņa izcilību, neaizmirstot arī tradicionālos sektorus. Ar inovāciju palīdzību jāpalielina pievienoto vērtību tādās tradicionālās nozarēs kā pārtikas rūpniecība, tekstils, kokapstrāde un vienlaikus jāpievēršas arī viedajām nozarēm – fotonikai, biomedicīnai, nanotehnoloģijām u.c.
"Kas ir viedā reindustralizācija? Kā varam tās jomas, kur slēpjas mūsu kompetences eksportēt, kādas prasmes ir jāattīsta, lai mēs varētu eksportēt? Piemēram, runājot par zinātniskajiem produktiem, jābūt specifiskai zināšanu kopai, lai to pārdotu. Kā padarīt procesus efektīvākus ar digitalizāciju? Kā audzēt pievienoto vērtību ar tehnoloģiskiem risinājumiem?" Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore.
Eksperte aicina gūt atbildes uz šiem jautājumiem un šajā procesā pievērsties arī dažādiem jauno tehnoloģiju virzieniem.
Pāreja uz zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstu
Tāpat Lauma Muižniece atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) fondi pakāpeniski tiek pārorientēti uz zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstu, lai celtu ES globālo konkurētspēju. Arī tas motivē uzņēmumus vairāk pievērsties inovācijām un pētniecības jomai. Viņai piekrīt arī Mārtiņš Tiknuss, atzīmējot: "Kā rāda "Eksporta Barometrs" – uzņēmumiem peļņas rādītāji un nākotnes potenciāla rādītāji samazinās. Preču eksportētājiem salīdzinot ar 2020., 2021. gadu, kritums ir aptuveni par 38% Bez Eiropas finansējuma mazajam un vidējam komersantam jauni produkti neradīsies, tāpēc ir svarīgi ņemt vērā šo ES fokusa pāreju uz zinātņietilpīgiem uzņēmumiem."
Spraiga cīņa pasaules tirgos
"Pašlaik visi pasaulē cīnās par klientiem," skaidro "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs, „cīņa kļūst tikai spraigāka.” Ir spēcīgi jāsaņemas, jāstrādā, jāmeklē jauni klienti, jādomā jauni produkti. Tas ir galvenais uzdevumus uzņēmumiem. Šeit ļoti motivējoši var būt uzklausīt citu eksportējošu, inovatīvu uzņēmumu veiksmes stāstus, piemēram, iepazīties ar "Eksporta un inovācijas balvas 2022" ieguvēju pieredzi, jo izcilākie piemēri motivē arī pārējos spēlētājus attiecīgajās nozarēs.
Avots: https://www.delfi.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.