Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas priekšsēdētājs Aivars Lembergs par naftas produktu pārkraušanu Ventspils ostā un kravu apgrozījuma struktūru.
Kad padomju valdība vairāk nekā pirms pusgadsimta pieņēma lēmumu par naftas pārkraušanas ostas celtniecības vietu, tā acīmredzot vadījās pēc vienkāršas loģikas: Ventspilī ir neaizsalstoša osta un salīdzinoši lēti kuģošanas kanāla gultnes padziļināšanas darbi. 80. gados Ventspils bija lielākā osta Baltijā lejamkravu pārkraušanas ziņā. Tomēr pēdējā laikā šķidro kravu īpatsvars un loma Ventspils ostas kravu apgrozījuma struktūrā būtiski mainījusies.
80. gadu sākumā nafta un naftas produkti veidoja 92% kravu apgrozījuma, 2001. gadā – vien 78%, bet tagad – 54%. Absolūtajos skaitļos naftas lejamkravu apjoms samazinājies 2,5 reizes. 1983. gadā Ventspilī pārkrāva 35 miljonus tonnu naftas kravu, bet šogad būs aptuveni 14 miljoni tonnu. Tomēr tikpat daudz šogad tiks pārkrauts arī citu kravu, proti, nafta un naftas produkti veido aptuveni pusi no ostas kravu apgrozījuma. Tas ir pozitīvs faktors, kad mainās kravu struktūra ostā. Līdz ar to samazinās atkarība no aizbīdņa, kuru var ne tikai atvērt, bet arī aizvērt, ko Ventspils jau ir pieredzējusi.
Jāsaka, ka arī reiz lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Ventspils nafta tāpat mainījies, atnākot jaunajam īpašniekam Vitol Group. Vēl pirms pieciem gadiem Ventspils naftas terminālis nodarbojās tikai ar kravu pārkraušanu, bet tagad šis uzņēmums pievērsies naftas produktu tirdzniecībai un viņiem galvenais vairs nav tonnas, bet iegūtā peļņa.
Tas nenozīmē, ka mums pavisam jāatsakās no lejamkravām. Tomēr mēs turpinām darbu pie kravu un termināļu daudzveidošanas ostā, kas palielinās arī ostas stabilitāti kopumā. Samazinoties naftas un naftas produktu apjomiem, šķidro kravu termināļos trīsreiz samazinājies arī nodarbināto skaits. Daļa atlaisto cilvēku atraduši darbu citos termināļos, bet daļa strādā jaunās darbavietās, kas radītas Ventspils brīvostas industriālo zonu uzņēmumos.
Ja ostas vadība nestrādātu pie kravu un termināļu daudzveidošanas, kā arī neveiktu industrializāciju, tad mēs saskartos ar nopietnām sociālajām problēmām. Tāpēc mūsu devīze ir: censties neko nepazaudēt, daudzveidot kravas un termināļus un turpināt industrializāciju!
Avots: www.ventasbalss.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.