Caur Latviju sūtīto kravu apjomi uz Afganistānu ir samazinājušies, taču tas skaidrojams ar dažādiem apstākļiem, tostarp ar pakāpenisku ārvalstu bruņoto spēku konsolidācijas procesu Afganistānā, informēja Satiksmes ministrijā.
Ministrijas statistika liecina, ka uz Afganistānu caur Latviju 2009.gadā tika nosūtīti aptuveni 5000 konteineru TEU, 2010.gadā aptuveni 15 000 TEU, savukārt 2011.gadā aptuveni 7000 TEU, kā arī vismaz 4000 TEU apmērā Latvijā iepirktas preces. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošajiem datiem kravu pārvadājumi uz Afganistānu caur Latviju ir lielāki nekā caur tuvākajām kaimiņvalstīm. Caur Latviju kravas uz Afganistānu sūtījušas ne tikai ASV, bet arī Lielbritānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Čehija, Beļģija, Spānija.
Patlaban Satiksmes ministrija sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm veic pasākumus, lai piesaistītu kravu pārvadājumus pretējā virzienā - no Afganistānas, kā arī saglabātu maksimālu kravu apjomu pārvadājumos uz Afganistānu. Konkrētus pasākumus Satiksmes ministrija nemin, jo to publiskošana varētu radīt priekšrocības Latvijas konkurentiem. Ministrijā vien norāda, ka šo stimulēšanu veic sarunu un divpusēju tikšanos veidā.Kā ziņots, Pakistānas transporta koridora slēgšana NATO spēku apgādei Afganistānā likusi ASV armijai pievērsties citiem maršrutiem, no kuriem galvenais ved cauri Latvijai, vēsta laikraksts "The Christian Science Monitor". Vēl pirms Pakistāna slēdza savu robežu NATO un ASV militāro kravu tranzītam, ASV pakāpeniski sāka mazināt tās atkarību no Pakistānas starptautisko spēku apgādei Afganistānā. 2009.gadā ASV armija 90% no nemilitārajām piegādēm - pārtiku, degvielu, higiēnas preces - saņēma caur Pakistānas ostas pilsētu Karači. Taču, reaģējot uz sestdien notikušo NATO kara aviācijas uzlidojumu, kurā tika nogalināti 24 Pakistānas karavīri, Islamabada slēdza savas robežas NATO kravu tranzītam uz Afganistānu.
Pašlaik ASV aptuveni 40% no visām Afganistānas piegādēm novirzījušas uz ziemeļu transporta koridoru, kas iet cauri Latvijai un Krievijai. Ziemeļu maršruts sākas Rīgas ostā, kur no konteineru kuģiem krava tiek pārkrauta uz Krievijas vilcieniem. Krava pēc tam dodas uz dienvidiem cauri Krievijai, Kazahstānai un Uzbekistānai, pēc tam šķērsojot Afganistānas ziemeļu robežu. Kaut arī ziemeļu transporta koridora izmaksas ir gandrīz divtik lielas kā Pakistānas maršrutā, tas tik un tā ir lētāks nekā kravu nomešana no gaisa, kas ASV armijai izmaksā 14 000 ASV dolāru par tonnu. Problēmas ar NATO spēku apgādi caur Pakistānu sākās jau 2010.gada rudenī, kad NATO spēku veiktā uzlidojumā kaujinieku pozīcijām Pakistānas teritorijā tika nogalināti trīs pakistāniešu karavīri. Atbildē Pakistāna slēdza Torhamas robežpunktu Pakistānas ziemeļrietumu Haiberas reģionā, apturot NATO piegādes konvoju iebraukšanu Afganistānā. Pēdējā laikā arī krietni pieauguši kaujinieku uzbrukumi NATO kravas konvojiem, liekot aliansei meklēt alternatīvus maršrutus. LETA jau ziņoja, ka pirmais ASV nemilitāro kravu izmēģinājuma vilciens no Latvijas uz Afganistānu tika nosūtīts 2009.gada pirmajā pusē.
Avots: www.delfi.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.