Lēmums atļaut būvēt Latvijas galvaspilsētas ostā minerālmēslu terminālu Riga Fertilizer Terminal (RFT) tapa pēc 370 sekunžu ilgas Rīgas domes debates. Ja pati būvniecība problēmas nerada, jautājumi raisās uzzinot, ka no 2 miljonu tonnu gada apgrozījuma vairāk nekā puse atvēlēta paaugstinātas bīstamības kravai – amonija salpetrim.
Jāatzīmē, ka starp deviņiem bīstamākajiem kravu veidiem amonija salpetris Starptautiskā bīstamo kravu kodeksa klasifikācijā ieņem godpilno 5.vietu, izkonkurējot tādus «kolēģus», kā toksiskās un infekciozās vielas, kā arī radioaktīvos materiālus. Turklāt Rīgas dome devusi zaļo gaismu tam, lai no Latvijas robežas uz tās galvaspilsētu ik gadu kursētu 1 050 000 tonnas jeb apmēram viens vilciena sastāvs amonija salpetra dienā. Vienlaikus RFT noliktavās tiks uzglabātas 90 000 tonnas salpetra – un šādas prakses nekur citur pasaulē nav. Lai arī Uralhim, kurš veic RFT būvniecību, ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs intervijā Biznes&Baltija cītīgi aizstāvējis projektu un norādījis, ka RFT būvniecības projekts nenodara kaitējumu apkārtējai videi, starptautiskie dati vēsta ko citu.
Vadoties pēc Starptautiskās Sociāli ekoloģiskās savienības un Neatkarīgās Ekoloģisko reitingu aģentūras slēdziena Uralhim uzņēmums, kas atrodas Kirovas apgabalā, ir reģiona līderis apkārtējās vides piesārņošanā. Uz tā sirdsapziņas ir 44% piesārņojošo vielu, kas tiek iepludinātas Kamas upē. Tāpat Koņajeva apgalvojumi ir pretrunā ar Krievijas Federālā ekoloģiskās, tehnoloģiskās un atomenerģētikas uzraudzības dienesta vadītāja Nikolaja Kutjina uzskatiem, kurš intervijā radio Business FM bez aplinkiem paziņojis, ka pieļauj korupciju shēmu jaunās ražotnes ekspertīzes norisē Uralhim piederošajā Kirovočepeckas ķīmiskajā kombinātā. Tā rezultātā ir pieprasīta jauna ekspertīzes veikšana. Ularihim pārstāvis Koņajevs arīdzan min, ka «pēc projekta realizācijas [Riga Fertilizer Terminal] Rīgā tiks radītas 150 jaunas darba vietas». Tāpat viņš sola galvaspilsētai un valstij nodrošināt papildu līdzekļus 21,43 miljonu latu apmērā, kaut arī īsti skaidrības, kā Uralhim šādu summu grasās iegūt, nav.
Proti, pat lolojot utopiskas cerības un pieņemot, ka tiktu panākti ideāli nodokļu aprēķinu nosacījumi – uzņēmumam saglabājot 100% jaudu – 21 miljons ir pārdrošs skaitlis. Jāatzīmē arī, ka Latvijā spēkā esošais likums «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās» paredz līdz 80% atlaidi peļņas un nekustamā īpašuma nodokļiem. Vai tas nozīmē, ka Uralhim vadītājs grasās atteikties pretendēt uz šīm atlaidēm? Lai arī mēģināts apgalvot, ka amonija salpetris jeb amonija nitrāts nav nekas vairāk kā nekaitīgs minerālmēslojums, no tā atteikusies Francijas pilsēta Djepa, kurā dzīvo divdesmit piecas reizēs mazāk iedzīvotāju nekā Rīgā. Francijā Uralhim projektu apsprieda politiskās partijas, parlamenta deputāti, pašvaldības deputāti, masu informācijas līdzekļi, Starptautiskās Sociāli ekonomiskās savienības aktīvisti, bet iedzīvotāji protestēja ar lozungu: «Pret Uralhim – par mūsu bērnu veselību!» Jāpapildina, ka vietu Rīgā, kurā tiks būvēts amonija salpetra terminālis – noliktava, cieši ieskauj sašķidrinātās gāzes terminālis, divi naftas termināļi un terminālis, kurā tiek pārkrautas ķīmiskās vielas. No krāniem, kas strādā šajos termināļos ir labi pārredzams Rīgas centrs. Bet 300 kilometru garais ceļa posms no Krievijas robežas caur visai Latgalei uz galvaspilsētu praktiski netiek apsargāts.
Avots: www.bnn.lv
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.