Pārliks «fūres» uz dzelzceļu

Meklēs risinājumus kombinētajiem pārvadājumiem Latvijā.

Interreg programmas ietvaros īstenojamā projekta mērķis ir apkopot labāko praksi Baltijas jūras reģiona valstīs, īstenot vairākus pilotprojektus, konstatēt problemātiskās vietas un jautājumus, prezentēt to visu Eiropas Komisijai, kā arī izstrādāt rekomendācijas vietējiem lēmumu pieņēmējiem, tostarp ministrijām, aģentūrām, par kombinētā transporta veicināšanas Baltijas jūras reģionā projektu, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Hamburgas ostas iniciētajā projektā kā partneri ir, piemēram, Lietuvas dzelzceļš (LtDz), Gdaņskas Universitāte, zviedru, somu, dāņu valsts aģentūras vai pašvaldības, kā arī Starptautiskā Ceļu un dzelzceļu kombinētā transporta apvienība (UIRR), bet kā asociētais partneris – Eiropas sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūras projektam Rail Baltica izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail.

Pārāk lēni
Kravu pārlikšanas no ceļiem uz dzelzceļu un kombinēto pārvadājumu attīstību šobrīd ietekmē vairāki faktori, atzīmē LLA vadītājs. Autopārvadājumus ietekmē gan vinjetes (ceļu lietošanas maksa), gan šoferu trūkums, gan Eiropas politiskais atbalsts videi draudzīgākiem risinājumiem. Tai pašā laikā šī tendence nav tik strauja, kā gribētos, taču, ja neskaita atsevišķus maršrutus, tam pamatā nav dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes trūkums. Vaina arvien ir meklējama piedāvātā pakalpojuma kvalitātē. Piemēram, ir ierasts, ka šoferi var vienmēr sazvanīt un uzzināt, kas notiek ar kravu, var viņam pateikt, lai pasteidzas vai pagaida. Turpretī dzelzceļa pārvadājumu gadījumā «fūres» tiek atvestas pēc konkrētā vilciena grafika, un tālākais jau ir termināļu efektīvas darbības jautājums. Par spīti tam kombinēto pārvadājumu apjoms pieaug, turklāt Eiropas Baltā grāmata pasaka, ka līdz 2030. gadam jāpārvirza 30% autokravu uz kādu citu transporta veidu – dzelzceļu vai iekšējiem ūdensceļiem. Eiropā šie procesi notiek tempā, ko var izteikt ar divciparu skaitli, bet Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, šis procents ir tuvu nullei.

Leiši priekšā
Viens no iecerētajiem pilotprojektiem ir puspiekabju pārvadājumi no Vācijas līdz Somijai, proti, pa dzelzceļu cauri Polijai līdz Kauņai, kur krava tiktu pārlikta uz platajām sliedēm (1520 mm), lai to vestu cauri Latvijai līdz pat Tallinai, kur savukārt puspiekabe tiktu pārlikta uz prāmja. Par Latvijas posmu būs atbildīga LLA, skaidro N. Krūmiņš. Pēc viņa teiktā, leiši ir pirmrindnieki šajā jomā Baltijas valstīs. Proti, LtDz ir pasūtījis 86 platformas šādu pārvadājumu veikšanai. Galvenais pārvadājumu virziens viņiem patlaban ir Klaipēdas osta ‒ Viļņas intermodālais dzelzceļa terminālis. «Lai šo gabalu nevajadzētu lieki braukt 100‒200 «fūrēm» no katra prāmja, to visu var smuki salikt vilciena sastāvā un nogādāt uz Viļņu, kur ir patēriņa vieta, nebojājot autoceļus, samazinot visas negadījuma iespējas,» uzsver LLA vadītājs.

Avots: https://www.db.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.