Lielāko pakalpojumu eksportētāju topā dominē transports

Kamēr banku sektors zaudē savas pozīcijas pakalpojumu eksportētāju Olimpā, savas pozīcijas nostiprina un uzlabo transporta, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas jeb IKT un būvniecības nozares.

Atšķirībā no preču segmenta pakalpojumu jomā Latvijas ārējās tirdzniecības saldo ir pozitīvs jeb mūsu pakalpojumu eksports pārsniedz to importu. Turklāt gadu laikā saldo ir tikai audzis un pērn sasniedzis jau 2,2 miljardus eiro. Pats pakalpojumu eksporta apjoms 2017. gadā bija 4,9 miljardi eiro, kamēr importa – 2,6 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Salīdzinājumam, piemēram, 2010. gadā pakalpojumu eksports bija 3,1 miljarda eiro līmenī, tas ir 60% pieaugums astoņu gadu laikā, bet imports – 1,7 miljardi eiro (51% pieaugums attiecīgajā laika periodā).

Jāatzīmē, ka Latvijas preču eksporta vērtība 2017. gadā veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par vienu miljardu eiro jeb 10% salīdzinājumā ar 2016. gadu), bet importa – 14 miljardus eiro (pieaugums par 1,8 miljardiem eiro jeb 15%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Latvijas sniegums ir ļoti atzīstams, tomēr ar atsevišķiem izņēmumiem pacēlums eksportā ir vērojams daudzviet pasaulē. Un, lai arī no 2014. līdz 2016. gadam preču tirdzniecības bilances iztrūkums (importa pārsvars pār eksportu) ar katru gadu samazinājās, tas vairāk atspoguļoja lēno ekonomikas attīstības tempu. Pērn Latvijas ekonomika kļuva pārliecinošāka, līdz ar to arī ārējās tirdzniecības deficīts atkal pieauga līdz 2,6 miljardiem eiro, un ekonomistiem nav šaubu, ka turpinās pieaugt vēl.

Dominē transports
Lielāko devumu pakalpojumu eksportā sniedz labi pazīstamas un arī plaši apspriestas nozares, no kopējiem 4,9 miljardiem eiro transporta nozare ir atbildīga par gandrīz pusi jeb 42% (2,1 miljards eiro). Lielāko pienesumu veido autokravu pārvadātāji (825 miljoni eiro), tomēr, tā kā nozarē darbojas daudzi vidēji un mazi uzņēmumi, to pārstāvniecība pašā eksportētāju TOP 50 nav ļoti pamanāma.

Pirmajā desmitniekā vietu izcīnījis «Kreiss», ceturtajā desmitniekā atzīmējies «Dinotrans» (TOP 50 skatīt teksta beigās).

Savukārt gaisa transportā eksporta apjomus nodrošina tieši pasažieru pārvadājumi (398 miljoni eiro), katra Latvijā reģistrētā aviokompānija te spēlē lomu, un trīs lielākās no tām atrodas pirmajā eksportētāju desmitniekā – «Air Baltic Corporation», «PrimeraAir Nordic» un «SmartLynx Airlines».

Arī mēs paši, iekārtojoties šo aviokompāniju lidmašīnu zilajos krēslos, palīdzam vairot valsts pakalpojumu eksporta apjomus.

Tāpat nozīmīgu īpatsvaru transporta pakalpojumu eksportā veido jūras (420 miljoni eiro) un dzelzceļa (291 miljons eiro) transports. Pirmajā desmitniekā redzami abu nozaru flagmaņi – «Latvijas kuģniecība» un «LDz Cargo», tālākajos desmitniekos – arī dažādi stividoru uzņēmumi. Kamēr gaisa un auto transporta nozares eksporta apjomi aug, dzelzceļa kravu pārvadājumi pērn ir samazinājušies, kas iet rokrokā ar statistikas datiem par dzelzceļa kravu apjomiem. Dzelzceļa kravu transporta eksporta apjomi pērn samazinājušies līdz 244 miljoniem eiro (no 263 miljoniem eiro 2016. gadā). Diemžēl saistībā ar Krievijas politiku un ilgtermiņa stratēģiju prognozes nav pozitīvas šajā jomā, tomēr jāatzīmē, ka kopumā transporta pakalpojumu eksports pērn auga par 8% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Pakalpojumu ārējās tirdzniecības statistikā tiek ietverti arī braucieni – personiskie un darījumi, kopumā tie veido gana nozīmīgu skaitli – 782 miljonus eiro, no tiem personiskie – 647 miljonus eiro, darījumu – 135 miljonus eiro.

Kas aug visstraujāk
Viens no lielākajiem pieaugumiem piedzīvots IKT nozares pakalpojumu eksportā – 31%, sasniedzot 425 miljonus eiro. Jau pirmajos divos desmitniekos redzami nozares pārstāvji – «Accenture» Latvijas filiāle, «Tieto Latvia» u.c.

Lai arī IKT nozares izaugsme jau labu laiku vairs nav pārsteigums, tā ir arī nozare ar augstu atalgojuma līmeni, kas regulāri meklē darbiniekus, tomēr vēl lielāku pieaugumu eksportā ir panākuši būvnieki, par kuru atkarību no Eiropas Savienības fondu naudām vienmēr ir bijušas plašas diskusijas.

Būvniecības nozares pakalpojumu eksports ir palielinājies par 38% līdz 267 miljoniem eiro, lai gan bāzes līmenis tai bijis samērā neliels (193 miljoni eiro 2016. gadā). Līdz ar to vietu otrajā desmitniekā ir saglabājusi būvkompānija «UPB», savukārt no ceturtā desmitnieka pakāpusies «BMGS». Tāpat vietu lielāko piecdesmitniekā ir izcīnījušas tādas nozares kompānijas kā «Velve» (21.-30. vieta), «A.C.B.» (31.-40. vieta), «Latvijas tilti» (41.-50. vieta), kuru līdz šim tur nebija.

Banku sektors saraujas
Vislielāko eksporta samazinājumu piedzīvojusi finanšu pakalpojumu joma, ko, protams, noteic banku sektora darbība, – par 17%. Nozares eksports 2016. gadā bija 445 miljoni eiro, bet pērn – 370 miljoni eiro.

Eksportētāju pirmajā desmitniekā gozējas nu jau pašlikvidācijas procesā esošā «ABLV Bank», kā arī «Rietumu banka».

Abas uz nerezidentu apkalpošanu orientējošās bankas pirmajā desmitniekā bija arī pēc 2016. gada datiem.

No pirmā desmitnieka ir izkritusi «Norvik banka», kuras vietu ieņēma strauji augošā aviokompānija «PrimeraAir Nordic».

Savu vietu trešajā desmitā ir saglabājusi «Citadele banka», kā arī «LPB Bank». Bet interesanti atzīmēt, ka, piemēram, «Swedbank», kas vēl pēc 2016. gada datiem atradās otrajā desmitniekā, šobrīd vairs nav starp 50 lielākajiem eksportētājiem. Par vienu desmitnieku ir nokritusies «BlueOrange Bank», kas iepriekš bija pazīstama kā «Baltikums Bank», arī «Reģionālā investīciju banka», par diviem desmitiem – «Baltic International Bank».

Ņemot vērā cīņu ar nerezidentu biznesu čaulu kompānijām, būs interesanti vērtēt 2018. gada lielākos pakalpojumu eksportētājus un vietas, kurās atradīsies finanšu sektora uzņēmumi.

Tāpat nedaudz sarucis ir arī telesakaru pakalpojumu eksports – par 7% un pērn bijis 195 miljoni eiro. Lai arī «Lattelecom» ir saglabājis savu vietu ceturtajā desmitniekā, savas vietas ir zaudējuši tādi uzņēmumi kā «XoTel» – no otrā uz ceturto desmitu, «Lexico Telecom Ltd» – no ceturtā uz piekto desmitu.

Kopumā pirmie trīs eksportētāju desmitnieki katrs savā ietvarā ir palielinājuši eksporta apjomus, tā, piemēram, 2016. gadā pirmā desmitnieka eksporta apjoms bija viens miljards eiro, pērn – jau 1,1 miljards eiro, otrā desmitnieka – attiecīgi 350 un 400 miljoni eiro, trešā desmitnieka – 200 un 240 miljoni eiro. Savukārt ceturtā un piektā desmita eksporta apjomi ir samazinājušies.

Avots: https://www.lsm.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.