Ostām jāstrādā ciešā sasaistē ar reģionālajiem uzņēmējiemLatvijas mazajām ostām, kurās notiek kravu pārkraušana, pērnais gads bijis veiksmīgs, ar pieaugumu, izņemot Salacgrīvas ostu, kurai veiksmīgāks bija 2015. gads, kad bija vērojams straujš pārkrauto kravu kāpums saistībā ar autoceļa VIA Baltica pilnveidošanu.

 Nav tranzīta kravu

No tām mazajām ostām, kurās notiek kravu pārkraušana (jāpiebilst, ka te ir runa par ostām Salacgrīvā, Mērsragā, Rojā, Skultē un Pāvilostā), vislielākais kravu apgrozījums pērn bija Skultei – 751,7 tūkstoši tonnu –, kam seko Mērsrags ar 462 tūkstošiem tonnu un Salacgrīva ar 293,4 tūkstošiem tonnu, vēsta Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Savukārt vislielākais pieaugums kravu apgrozījumā pērn bija Rojas ostai – par 54,1%–, lai gan absolūtos skaitļos šajā ostā tiek pārkrauts niecīgs skaits kravu – 48,7 tūkstoši tonnu –, norāda CSP. Šajās ostās visvairāk tiek pārkrautas tādas kravas kā koks (dažādos veidos), šķembas, šķelda, kūdra, arī graudi un zivis.

Dienas aptaujātie ostu pārvaldnieki skaidro, ka mazās ostas ir reģionālie spēlētāji, kas strādā ciešā sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem. Mazajās ostās, atšķirībā no Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām, praktiski nav un, visticamāk, arī nebūs tranzīta kravu. Līdz ar to ostu galvenie klienti ir reģionālie uzņēmumi, kas nodrošina pastāvīgu un stabilu kravu plūsmu. Ja šādu uzņēmumu ir maz vai tie neizmanto ostas pakalpojumus, bet, piemēram, sauszemes transportu, tad mazajām ostām ir grūtības augt un attīstīties. Līdz ar to mazo ostu darbība ir ļoti cieši saistīta ar ekonomisko aktivitāti katrā konkrētajā reģionā.

Ja runā par apzinātu un mērķtiecīgu darbu, lai piesaistītu investorus – ražojošus uzņēmumus –, kas strādātu ostu teritorijās un izmantotu to pakalpojumus, tad mazajās ostās, atšķirībā no lielajām ostām, investoriem nav pieejamas būtiskas nodokļu atlaides, un tas mazina vēlmi pārcelt vai izvietot uzņēmumu, piemēram, uz Mērsraga ostu, jo turpat netālu ir Liepājas osta, kur investoriem, kas tajā izveido savas ražotnes, pieejamas nodokļu atlaides. Turklāt, kā skaidro ostu pārvalžu pārvaldnieki, klientus – kravu nosūtītājus – iespējams piesaistīt tikai sadarbībā ar stividoriem, kas veic kravas pārkraušanas operācijas.

Igauņu patriotisms

Salacgrīvas ostas, kurai vienīgajai no mazajām ostām pērn bija kritums salīdzinājumā ar 2015. gadu, pārvaldes pārvaldnieks Ivo Īstenais stāsta, ka 2015. gada vērienīgais kravu apjoms zināmā mērā bija izņēmuma situācija, jo kravu pieaugumu veicināja autoceļa VIA Baltica būvniecības darbi, kuru veikšanai caur ostu tika importētas šķembas. Tomēr, lai gan pērnais gads nebija tik veiksmīgs, tas noslēgts ar peļņu. Īstenais min, ka visvairāk ostā pārkrautās kravas ir kokmateriāli un kūdras produkcija, kam seko šķembas un keramzīts. Kravu apjomā 80% aizņem eksports, bet 20% – imports. Importētas pārsvarā tiek šķembas un granulas. Kravas pārsvarā tiek nosūtītas uz ostām Skandināvijā, Vācijā un arī Polijā.

Lūgts salīdzināt konkurenci ar citām ostām, pārvaldnieks skaidro, ka "Salacgrīvas ostas galvenie konkurenti ir Skultes un Pērnavas osta. Vienīgais, kur zaudējam konkurences cīņā ar Skulti, ir kanāla dziļums. Mums tas ir 4,5 metri, Skultē – 6,5 metri. Līdz ar to mūsu konkurenti var pie sevis uzņemt lielākus kuģus ar smagāku kravu. Turklāt Skulte ir tuvāk Rīgai. Kanāla dziļums ir lielāks arī Pērnavas ostā, taču mūsu maksas ir stipri vien zemākas." Tomēr, neraugoties uz atšķirībām ostu un pakalpojumu izcenojumos, Igaunijas kravu nosūtītājus neizdodas no Pērnavas pārvilināt uz Salacgrīvu. Īstenais kā vienu no iemesliem min igauņu patriotismu.

Trūkst nodokļu atlaižu

Taujāts par iespēju padziļināt kanāla gultni, lai osta spētu uzņemt lielākus kuģus, Īstenais ir ļoti skeptisks un norāda, ka tas prasītu ārkārtīgi lielas izmaksas, kurām nav īsta ekonomiska pamatojuma, jo tās būtu grūti atpelnīt saprātīgos termiņos. Viņš arī bilst, ka Skultes ostā gultnes padziļināšana bija trīs reizes lētāka, jo tur dabiskais dziļums ir tūlīt aiz mola, bet Salacgrīvā līdz tam jārokas pusotru kilometru.

Tomēr par vislielāko izaicinājumu ostas attīstībai Īstenais min to, ka Salacgrīvā un tās apkārtnē ir samērā maz ražojošu uzņēmumu, kuriem būtu nepieciešami ostas pakalpojumi. Pašlaik ostas teritorijā strādā zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis un skārda iepakojumu ražotne. Taču šie uzņēmumi savas produkcijas eksportam izvēlējušies autotransportu, līdz ar to ostas pārvaldes ienākumi ir tikai maksa par izīrēto nekustamo īpašumu. Īstenais atkārtoti uzsver, ka lielākā problēma ir tā, ka trūkst lielu ražotņu, kas nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu kravu plūsmu. "Ja ostai netālu ir, piemēram, lieli graudu audzētāji, tad tas ir liels pluss, jo šī krava tiek sūtīta lielos kuģos un ostām ir ļoti izdevīga. Tomēr nelaime tā, ka Salacgrīvas apkārtnē nav šādu lielu graudu audzētāju vai kooperatīvu," situāciju raksturo pārvaldnieks. Savukārt par investoru piesaisti ostas teritorijai, kas tur varētu veidot savas ražotnes, Īstenais teic, ka tādus atrast ir ļoti grūti, jo daudzus aizbiedē tas, ka osta nevar piedāvāt nekādas nodokļu atlaides. Tomēr pārvaldnieks nākotnē skatās gana optimistiski un teic, ka darbs pie ostas attīstības turpinās tāpat kā investoru meklējumi.

Ieceres – loģistikas parks un pasažieru terminālis

Viena no ostām, kas pērn kāpinājusi pārkrauto kravu apjomu, ir Mērsraga osta. 2016. gada gada 11 mēnešos pārkrauto kravu skaits palielinājies par teju 60 000 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā laikposmā gadu iepriekš, rāda CSP dati. Ostas pārvaldnieks Jānis Budreika skaidro, ka šādus rādītājus ostai izdevies sasniegt, jo nepārtraukti tiek domāts par eksporta virzienu paplašināšanu un kravu veidu dažādošanu. Pašlaik ostā tiek pārkrauti 11 kravu veidi, to vidū papīrmalka, zivis, graudi, skaidu granulas, šķembas, grants un šķelda. Interesanta piesaistītā krava, stāsta Budreika, ir importētā tehniskā sāls, kas nāk no Baltkrievijas un kuras importētājs ir uzņēmums Latvijas Valsts ceļi. Runājot par Mērsraga ostas priekšrocībām, Budreika min, ka tās kanālā ir pietiekams dziļums – virs sešiem metriem –, kas nozīmē, ka osta var apkalpot pietiekami lielus kuģus. Lielākā kuģa svars, kam sniegti pakalpojumi ostā, bija 9800 tonnu. Tāpat nozīmīgi ir tas, ka abās kanāla pusēs pieejami lieli svari, kas ir būtiski graudu pārkraušanas operācijās. Ostas teritorijā ir arī pietiekams skaits noliktavu. Tomēr Budreika uzsver, ka klientu piesaiste ir smags un grūts darbs, kuru apgrūtina tas, ka Mērsragu ieskauj mežu masīvi, kas nozīmē, ka nav daudz vietas, kur izvietoties ražotnēm.

Mērsraga ostas pārvaldnieks pilnībā piekrīt savam Salacgrīvas kolēģim, ka reģionālās ostas vislielākajā mērā ir atkarīgas no vietējās uzņēmējdarbības aktivitātes. Turklāt, kā norāda Budreika, Mērsraga ostai nopietns konkurents ir Liepājas osta. Tomēr Mērsraga ostai ir nopietni plāni attīstībai. Tiek plānots izveidot gan graudu termināli, gan loģistikas parku ostas teritorijā. Tāpat tiek domāts tuvāko divu gadu laikā izbūvēt pasažieru termināli, lai varētu piedāvāt pasažieru kuģu braucienus maršrutā Mērsrags–Sāremā.

Dārgā elektrība

Tomēr ir viens būtisks kavēklis attīstības plānu īstenošanai – nepietiekamas elektrības jaudas. Saskaņā ar Budreikas teikto, jauna elektrības pieslēguma izveide maksā vairāk nekā miljonu eiro. Tas var apdraudēt iecerētā loģistikas parka un graudu termināļa izbūvi. Tiek gan strādāts pie alternatīva risinājuma – tiek meklēti uzņēmēji darbam ostas teritorijā, kas ražotu arī elektrību.

Nedaudz cits skatījums uz šo problēmu savukārt ir Mērsraga novada domes priekšsēdētājam Laurim Karlsonam, kurš, uzsverot ostas nozīmi novada ekonomikas attīstībā, bilst, ka pašreizējā ostas teritorijas infrastruktūra ir pietiekami labā kvalitātē, lai spētu piesaistīt investorus. Karlsons arī norāda, ka pašlaik ne visi ostā strādājošie uzņēmumi pilnībā izmanto savas elektrības jaudas un ka no daļas varētu atteikties, līdz ar to parādītos brīvas jaudas. Mērs uzsver, ka nav vērts investēt jaunā elektrības pieslēgumā, ja tam pretī nav investora, kam šīs jaudas tiešām nepieciešamas. Ja tiek atrasts komersants, kas uzņemas saistības pilnībā izmantot papildu elektrības jaudas, tad Latvenergo filiāle Dienvidu elektriskie tīkli ir gatava dot atlaides jauna pieslēguma izbūvei. Karlsons atkārtoti norāda, ka pašreizējā ostas teritorijas infrastruktūra ir tāda, lai tur bez jebkādiem sarežģījumiem varētu piesaistīt investorus, kas tur varētu izvietot savas ražotnes.

Ledus klases velkonis

Skultes ostas 2016. gada apgrozījums – 751,6 tūkstoši tonnu – ir līdz šim lielākais gada kravu apgrozījums ostas vēsturē. Ostā galvenokārt tiek pārkrauta papīrmalka, koksnes šķelda, kūdra, jāpiemin arī ogļskābā gāze. Aptuveni 75% kravu, kuras tiek eksportētas, veido kokmateriāli Skandināvijas celulozes un papīra ražošanas uzņēmumiem. Savukārt ievesto kravu nodrošināšanai būtiski ir tas, ka Skultes ostā atrodas vienīgais ogļskābās gāzes pārkraušanas terminālis Baltijā. Ievesto ogļskābo gāzi no ostas ved ne tikai uz Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem. Skultes ostā regulāri ieved arī sāli un granīta šķembas.

Skultes ostas valdes priekšsēdētājs un Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis stāsta, ka daudz kas izdarīts, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu iepriekšējos plānošanas periodos. Piesaistot ES naudu, Skultē izbūvētas jaunas piestātnes laivu, zvejas un kravas kuģiem, rekonstruēts dienvidu un ziemeļu mols, ievērojami padziļināta ostas akvatorija, kā arī uzbūvēta jauna ēka zivju uzglabāšanai un pirmapstrādei, kura aprīkota ar šķirošanas, atvēsināšanas un ledus ražošanas iekārtām, kā arī iegādāta kravu celšanas un pārvietošanas tehnika zvejnieku vajadzībām. Sašķirotās zivis tālāk tiek transportētas uz lielākām noliktavām vai pircējiem, piemēram, uz Dāniju.

2013. gadā, lai nodrošinātu ostas stabilu un nepārtrauktu darbību arī ziemas periodā, Skultes ostas pārvalde iegādājās 1A Super ledus klases velkoni. No Latvijas mazajām ostām šādas jaudas un klases velkonis ir tikai Skultes ostā. Tāpat 2016. gadā tika uzsākts un šobrīd tuvojas noslēgumam Interreg Centrālās Baltijas projekts SmartPort, kura ietvaros tiek iegādātas un uzstādītas jaunas navigācijas zīmes, bojas, videonovērošanas sistēma un meteostacija, no kuras informācija būs pieejama arī tiešsaistē internetā.

Avots: http://www.diena.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.