Liepājā cerīgi raugās uz kravām no Baltkrievijā topošā Ķīnas industriālā parka «Lielais akmens»Liepājas ostā varētu palielināties tādu kravu īpatsvars, kam ir saistība ar attīstības projektiem Baltkrievijā, kur šobrīd ar Ķīnas investīcijām top iespaidīga izmēra industriālais parks un loģistikas centrs "Lielais akmens". Kravu pieaugums varētu stabilizēt pašreizējo kravu apjomu kritumu, kas novērojams Latvijas ostās.

 Liepājas ostas pārstāvji tikko atgriezušies no gadskārtējās transporta nedēļas, kas Baltkrievijā notika jau desmito reizi. Tās ietvaros norisinājās dažādi nozares pasākumi, arī tikšanās ar uzņēmējiem par iespēju transportēt kravas caur Liepājas ostu. Liepājnieki ir piedalījušies pilnīgi visos pasākumos, līdz ar to ir iespēja salīdzināt Baltkrievijas ekonomikas attīstību.

"Mēs izmantojām iespēju apmeklēt vairākus Baltkrievijas uzņēmumus, arī "Lielo akmeni", kur pašlaik būvējas industriālais parks 90 kvadrātkilometru platībā 25 kilometru attālumā no Minskas.

Tas ir karstākais jaunums, ko visi mēģina kaut kādā veidā iekļaut arī savos plānos," atzina Liepājas SEZ pārvaldes Mārketinga un investīciju nodaļas vadītājs Ivo Koliņš.

"Lielais akmens" ir lielākais projekts reģionā, un tas top teritorijā, kas ir līdzvērtīga teju pusei no Baltkrievijas galvaspilsētas teritorijas. Ķīnas-Baltkrievijas industriālā parka "Lielais akmens" kontekstā, kur veidosies uzņēmumi, kas ražos augstas tehnoloģijas produktus, Liepājas osta saredz gan importa iespējas un materiālu piegādi parka būvniecībai, kā arī eksports.

"Astoņi uzņēmumi ar Ķīnas kapitālu ir jau uzsākuši savu ražotņu, vai loģistikas parku izbūvi šajā teritorijā. Tas ir viens no iespējamiem attīstības centriem, uz ko skatās arī Latvijas uzņēmumi un ostas, kur varētu rasties šīs te papildus kravas, par ko tagad visi runā. Neslēpsim, ka tagad visu putukrējumu pašlaik nosmeļ Klaipēdas osta, pārējās ostas tikai cīnās par šo piedāvājuma pievilcību," teica Koliņš.

Pašreizējā Baltkrievijas nodokļu politika un cilvēku resursi varētu būt interesanti ne tikai Ķīnai, bet arī citām pasaules valstīm, uzsver ostas pārstāvis.

"Viņi izmanto tās iespējas, ka viņiem pašlaik ir pieejamas. Primāri tā ir Muitas ūnija, kurā ir apvienojušās trīs valstis – Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija, kas veido pietiekami plašu tirgu un kas ir interesanta arī Ķīnai. Mēs varam runāt te par gandrīz pusi no Eirāzijas, kur dzīvo vairāk nekā 200 miljoni iedzīvotāju," sacīja ostas pārstāvis.

Baltkrievijas potenciāls jau gadiem ilgi ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzmanības lokā. Īpaši aktīvi jau no deviņdesmitajiem gadiem ar Baltkrievijas uzņēmējiem strādā valdes padomnieks reģionālajos jautājumos Ģirts Kronbergs. Drīzumā tiks uzsākta arī speciālistu apmaiņas programma, kas turpināsies trīs gadus. Baltkrievija ir labs sadarbības partneris daudziem uzņēmumiem, gan lieliem, gan maziem un ir nozīmīgs arī ostām, teica Kronbergs.

"Viņi ir tieši pie Eiropas Savienības. Protams, viņiem nav ostas. Mēs gan vienmēr baltkrievus esam mēģinājuši pārliecināt, ka viņiem ir ostas – viņiem ir Rīga, Ventspils un Liepāja,kur viņi var attīstīt savu loģistiku, jo mūsu uzņēmumi strādā ne tikai naftas biznesā, kas šobrīd ir riska zonā, bet mēs varam pārvest tehniku, ķīmiju un tā tālāk. Mēs kā partneri vienmēr esam bijuši interesanti arī baltkrieviem," uzskata Kronbergs.

Viņš gan ir kritisks dzelzceļa tarifu jautājumā. "Liepājai vienmēr ir bijis jācīnās par savu vietu un kravām saistībā ar dzelzceļa tarifiem. Daudz vienkāršāk to ir izdarīt Rīgai. Mūsu valstī šī dzelzceļu tarifu politika ir stipri neviennozīmīga pret mazajām, ārpus Rīgas ostām. Te jau ir tas mūžīgais jautājums par to, kas tad ir "Latvijas dzelzceļš" vai tā ir valsts infrastruktūra vai bizness. Uz šo jautājumu laikam neviens nevar atbildēt. Tarifu politika Liepājas ostai nav īpaši draudzīga."

Tikmēr Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvis uzsver, ka darbs ar Baltkrieviju ir viens risinājumiem, kā kompensēt kravu kritumu no Krievijas. Tiesa, jau tagad esot skaidrs, ka tas pilnībā nespēs aizvietot šo iztrūkstošo kravu apjomu.

Avots: http://www.lsm.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.