Tranzīta nozares attīstību saredz Ķīnas tirgūSituāciju nozarē negatīvi ietekmē vairāki faktori – nelabvēlīgi ģeopolitiski apstākļi reģionā un pasaulē, ekonomiskās sankcijas un to pretpasākumi, energoresursu cenu samazinājums, valūtas kursa un attiecīgi arī pirktspējas kritums Krievijā, LMT Smart Future konferencē atzina Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups. Tranzīta nozares attīstību viņš saredz iespējā pārvadāt preces starp Ķīnu un Skandināviju, Ziemeļeiropu.

 «Latvijas transporta sistēmas galvenā priekšrocība ir Latvijas atrašanās pie Baltijas jūras. Ostas dod iespēju Latvijai eksportēt savus pakalpojumus un pelnīt,»uzsvēra A. Maldups. Latvijā ir desmit ostu, no tām trīs - Rīgas, Ventspils un Liepājas - ir nozīmīgas tranzītostas, kuras piedāvā savus pakalpojumus kravu īpašniekiem gan Rietumos, gan Austrumos. Gadā Latvijas ostās pārkrauj apmēram 70 miljonu tonnu dažādu kravu. 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, kravu apgrozījums ostās samazinājās par apmēram 4,6 miljoniem tonnu jeb sešiem procentiem. Lielākais apjoma samazinājums bijis naftas produktiem un oglēm, tas ir, kravām, kas nāk no Krievijas. Lai situāciju stabilizētu, SM aktīvi iesaistās dažādu jaunu tirgu apgūšanā, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar Ķīnu, tai piedāvājot Latviju ostas preču distribūcijai Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Sadarbība ar Ķīnu arī notiek, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu - Viens ceļš, viena josta (One Belt, One Road), kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā.

Konteinerkravu pārvadāšana notiek ar speciālu konteinervilcienu palīdzību. Pirmā šāda veida līnija Latvijā izveidota 2003. gadā, kas savienoja Latvijas ostas ar Centrālāziju, piemēram, Kazahstānu un citām šā reģiona valstīm, ļaujot kravas līdz Almati nogādāt 11 vai 12 dienu laikā. Līdzīgas konteinervilcienu līnijas ir izveidotas, savienojot Latviju ar Melno jūru, kā arī Riga Express līnija uz Maskavu.

«Nākamais solis ir savienot šīs līnijas ar Ķīnu, jo daudz runā par nepieciešamību arī tranzīta nozarē diversificēt tirgus un meklēt jaunas iespējas. Līdz ar to galveno tirgu saskatām Ķīnā. Mēs visi labi zinām, cik daudz veikalos ir Ķīnas preces. Šobrīd tās lielākoties Latvijā ienāk pa jūras ceļu, bet ir daudz preču grupu, kuras varētu pārvadāt pa dzelzceļu. Latvija Ķīnai droši vien šķiet niecīga, taču, aptverot arī citas Baltijas valstis un Skandināviju, tas ir, kopumā 26 miljonus patērētāju, Latvijai jau ir iespējams sevi pozicionēt kā distribūcijas vietu. Mūsu loģistikas kompānijas ir gatavas uzņemties izaicinājumus un nodrošināt šo kravu pārkraušanu, atmuitošanu, uzglabāšanu, uzraudzīšanu utt. Tie ir sarežģīti procesi, bet rezultāts ir jaunas darba vietas,» skaidroja A. Maldups.

Kravu tranzīta jautājums skarts arī Rīgas domes priekšsēdētāja Nils Ušakova vadītās delegācijas Minskā un Baltkrievijas transporta un komunikāciju lietu ministra, Baltkrievijas - Latvijas starpvaldību ekonomiskās un zinātniski tehniskās sadarbības komisijas līdzpriekšsēdētāja Anatolija Sivakova tikšanās laikā. Viens no sarunu tematiem bija Baltkrievijas kravu plūsma caur Rīgas ostu. Sarunas detaļas gan atklātas netiek.

Avots: http://nra.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.