Tranzīts aizvien plūstPretēji plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem pieņēmumiem par kravu plūsmas samazinājumu ES un Krievijas politisko un ekonomisko attiecību ietekmē koncerna “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) meitasuzņēmuma “LDz Cargo” pārvadāto kravu daudzums salīdzinājumā ar aizvadīto gadu tikpat kā nav samazinājies, bet ostās kravu plūsma šā gada deviņos mēnešos kritās par 5,1 procentu.

 Vairāk naftas produktu

SIA “LDz Cargo” šā gada deviņos mēnešos pārvadāja 42,58 miljonus tonnu kravu – par 0,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. “LDz” valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas teic, ka oktobra pirmajā pusē pārvadāts tikpat kravu, cik pērn šajā laikā, tomēr mazāk kravu pārvadāts šā gada ziemā. A. Strakšas vērš uzmanību, ka saistībā ar neziņu par Krievijas notikumu ietekmi šajā gadā bija iecerēts pārvadāt vien 45 milj. tonnu kravu. “Deviņos mēnešos ir pārvadāti 42 miljoni tonnu. Pārliecības, ka pārvadāsim 57 miljonus tonnu kravu – tikpat, cik pērn, – nav. Tāpat kā nav iemesla trauksmei. Atslābināties nevajag, cenšamies kontrolēt izmaksas. Gadu ceram pabeigt ar pārvadāto kravu daudzumu virs plānotā,” tā A. Strakšas.

Viņš arī vērš uzmanību, ka šajā gadā mazāk nekā pērn pārvadāts ogļu, ko kompensēja izaugsme naftas produktu pārvadājumos. Šī izaugsme saistāma ar naftas produktu zemajām cenām, teic A. Strakšas. “LDz Cargo” šajā gadā salīdzinājumā ar aizvadīto vairāk pārvadājis arī kokmateriālus, bet kravu kritums vērojams minerālmēslu pārvadājumos.

“Daļu no kravām “LDz Cargo” atņēma cits pārvadājumu operators – a/s “Baltijas ekspresis”,” atzīst A. Strakšas. Viņš arī piebilst – ir pagrūti konkurēt ar Krievijas ostām dēļ dolāra un eiro kāpuma pret rubli. Kā rīkoties? “Ja vēlamies stabilas kravu plūsmas, tad ostās termināļu būvniecībā svarīgas ir kazahu un ķīniešu investīcijas. Viņi vēlas darboties caur saviem uzņēmumiem. Uzdevums ir piedāvāt iespēju ieguldīt naudu, “Latvijas dzelzceļš” termināļus būvēt nevar,” skaidro Strakšas. Viņš arī vērš uzmanību, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem Latvijā maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu ir viskonkurētspējīgākā, tā veido 30 – 40% no kopējā pārvadājuma tarifa. Latvija ir viena no tām valstīm, kas var pati maksāt par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, tiesa gan, patlaban situācija mainoties. “Slikti, ka, izmantojot šā brīža tarifa aprēķina metodiku, tranzītam krītoties vairāk nekā par 10%, infrastruktūras maksai būs jākāpj par 10%,” piebilst A. Strakšas.

“LDz” uzskata – bijušā uzņēmuma vadītāja Uģa Magoņa aizturēšana par, iespējams, saņemtu kukuli lokomotīvju iepirkumā nevarot būt saistīta ar “LDz” darbību. “Lokomotīves tiešām vajadzēja. Iepirkumu komisijā darbojās desmit cilvēki, viens cilvēks nelemj,” skaidro Strakšas. Viņš arī atzina, ka Magoņa aizturēšana liegusi koncernam saņemt 21 miljonu eiro aizdevumu 14 lokomotīvju modernizēšanai. “LDz” ir iecerējis nākamo trīs gadu laikā par 56 milj. eiro modernizēt, būtībā uzbūvēt no jauna, 14 lokomotīves, kas kalpos 30 gadus. Patlaban pirmo lokomotīvi jau 
pārbūvē.

Ritmiska darbība “Ventbunkerā”

Ventspils brīvostā, naftas un naftas produktu kravu pārkraušanas uzņēmumā a/s “Ventbunkers” pārliecinājāmies, ka kravu plūsma patiešām nav apstājusies. Uzņēmums, kas ostā aizņem 43 ha lielu platību, modernizācijā ieguldījis aptuveni 100 milj. eiro un šo naudu turpina bankai atmaksāt, darbojas ar pilnu slodzi. Kravas patlaban pienāk ritmiski, rindas vagonu izkraušanā neveidojas.

“Ventbunkera” teritorijā ir uzbūvēti 26 rezervuāri ar 355 000 m3 kopējo tilpumu. Uzbūvēti arī jauni sliežu pievedceļi un divas jaunas estakādes, kur vienlaikus var apkalpot 60 cisternas. No tām naftas produkti – dīzeļdegviela vai mazuts – nonāk rezervuāros, no kurienes šos produktus pārsūknē kuģos. Viena vilciena sastāva apkalpošanai vasarā vajag 2 – 3 stundas, ziemā, ja tumšie naftas produkti ir vesti tālu ceļu (piemēram, no Sibīrijas), izkraušana notiek vienlaikus ar degvielas sildīšanu, un tiem vajadzīgas 5 – 10 stundas vai pat atsevišķos gadījumos – diennakts.

“Ventbunkers” naftas produktus pieņem arī no kuģiem. Uzņēmuma operatoru telpā bija iespēja redzēt, kā mūsdienās darbojas naftas produktu pārkraušanas uzņēmums – uz liela ekrāna un operatoru datoros ir redzama naftas produktu plūsma un rezervuāros uzkrātais naftas produktu daudzums. “Ventbunkeram” ir arī sava laboratorija, kur nosaka dažādus naftas produktu rādītājus, tostarp uzliesmošanas un sastingšanas temperatūru, sēra daudzumu un citus rādītājus. Mazuta un arī biodīzeļdegvielas uzsildīšanu līdz nepieciešamajai pārkraušanas temperatūrai veic ar rezervuāros iemontētajiem sildķermeņiem, pa kuriem plūst līdz 180 grādiem uzkarsēta termālā eļļa. “Agrāk sildīšanai izmantoja tvaiku, bet produktu daudzumu rezervuārā mērīja ar mērlenti un termometru, patlaban izmanto “Saab Radar” sistēmu,” atceras a/s “Ventbunkers” Naftas produktu uzskaites daļas vadītāja Biruta Seilūne. “Ventbunkers” pavisam nodarbina 180 darbiniekus.

Uzziņa

Kravas Latvijas ostās šā gada pirmajos deviņos mēnešos

Pavisam pārkrauti 52,7 milj. tonnu kravu – par 5,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad bija Rīgas osta, kur pārkrauti 30 milj. tonnu – par 0,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā laikā. Seko Ventspils osta, kur pārkrāva 17,6 milj. tonnu kravu – par 14,3% mazāk, bet trešajā vietā aizvien ir Liepājas osta ar 3,9 milj. tonnu – par 7,2% vairāk nekā gadu agrāk.

Avots: http://www.la.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.