Preču un pakalpojumu eksporta izaugsme šogad turpina priecētPreču un pakalpojumu eksporta izaugsme šogad turpina priecēt - pirmajā pusgadā tā bijusi 3,3%, kas ir nedaudz spējāka izaugsme, nekā rādīja operatīvie mēneša dati, analizē "Swedbank" ekonomists Andrejs Semjonovs.

 Turklāt pakalpojumu eksporta izaugsme (4,6%) bija straujāka nekā preču eksporta izaugsme (2,8%).

Semjonovs vērš uzmanību, ka situācija gan nav rožaina visās pakalpojumu eksporta nozarēs - autopārvadājumi pirmajā pusgadā samazinājušies par 10%, kas vismaz daļēji skaidrojams ar pasliktinājumu Krievijas tirgū. Taču šo kritumu spēja kompensēt ostas un jūras transports ar 6,6% pieaugumu.

Labs sniegums bija arī tūrismam, kur reģistrēts 13% kāpums. Savu artavu šeit, visticamāk, sniegusi arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, pieļauj ekonomists.

Viņa vērtējumā labs sniegums bijis arī dažādiem komercpakalpojumiem, piemēram, priecē IT pakalpojumu eksports (18%), kam ir salīdzinoši augsta pievienotā vērtība. Tiesa, risku turpmākai eksporta izaugsmei joprojām ir daudz, gan attiecībā uz Krieviju, piemēram, iespējami šķēršļi pārvadājumiem pa dzelzceļu, gan arī pasaulē kopumā, piemēram, Ķīnas ekonomikai pastarpināti ietekmējot Latvijas noieta tirgus.

Otrajā ceturksnī nedaudz straujāka kļuvusi arī preču un pakalpojumu importa izaugsme (2,5%). To zināmā mērā sev līdzi, visticamāk, "pavilkusi" investīciju aktivitātes atgūšanās otrajā ceturksnī, kad novērots 5,4% kāpums investīcijām pamatkapitālā. Preču importa pieaugumu galvenokārt veicinājis mašīnu un iekārtu imports, kas lielā mērā tomēr ir investīciju, mazāk patēriņa preces.

Šogad ir augušas arī ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā. Pirmajā ceturksnī to varētu būt balstījuši daži atsevišķi darījumi, bet arī otrajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju ieplūde bija lielāka nekā pirms gada. Pirmajā pusgadā kopumā ārvalstu tiešo investīciju ieplūde bija 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet gadu iepriekš šis rādītājs bija 1,9% no IKP.

Latvijas Bankas maksājumu bilances dati liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī tekošā konta deficīts palielinājies līdz 2,4% no ceturkšņa IKP salīdzinājumā ar 0,9% pirmajā ceturksnī. Lielāks deficīts veidojies galvenokārt tāpēc, ka preču imports ceturkšņa laikā audzis nedaudz spējāk par eksportu, kā arī mazāku Eiropas Savienības fondu (tie, kas nav paredzēti investīcijām) ieplūdes dēļ, skaidro "Swedbank" ekonomists.

Latvijas Bankas dati rāda, ka otrajā ceturksnī Latvijas tekošā konta deficīts bija 148,3 miljoni eiro.

Avots: http://balticexport.com/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.