Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau septembrī.
Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.
Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.
Drīz pēc U. Magoņa aizturēšanas vairāki nozares spēlētāji pauda bažas, ka tam būs negatīvas sekas uz Krievijas kravu tranzītu caur Latviju. Satraukumu vēl vairāk pastiprināja tas, ka Latvijas puse (tostarp Satiksmes ministrija (SM)) neesot lāgā komunicējusi ar kaimiņvalsts kolēģiem. Tādējādi tikusi radīta auglīga augsne versijām par to, ka LDz bosa arests ir teju vai personīga vēršanās pret ASV sankciju listē iekļauto RŽD vadītāju. Apmēram nedēļu pēc aizturēšanas vairāki DB avoti norādīja, ka Krievijā vairs netiek uzkrautas ogles, kuras bijis plānots nosūtīt tālāk caur atsevišķiem Latvijas ostu termināļiem. Tika pieļauts, ka šīs kravas tiks nosūtītas caur pašas Krievijas ostām vai pat Tallinu.
Pastāvēja arī bažas par to, vai tik kaimiņvalsts kravu – arī naftas produktu – tranzīts netiks apturēts pavisam. Tikmēr RŽD 13. augustā paziņoja, ka pārvadājumi Latvijas virzienā norit pēc plāna un nekādu ierobežojumu kravu nosūtīšanai neesot. Tāpat tiekot veikti plānotie dzelzceļa infrastruktūras remontdarbi, kas gan nevarot būt kritiski tranzīta pārvadājumiem. Savukārt pagājušajā nedēļā kļuva skaidrs, ka negatīvākais scenārijs nepiepildīsies, un nozare varēja nedaudz uzelpot. Jau vēstīts, ka, pēc Ernst & Young aplēsēm, Krievijas kravu tranzīta apstāšanās Latvijai nozīmētu 1,7% IKP jeb apmēram 405 milj. eiro zaudējumu.
Krievija jau tuvākajā laikā varētu apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu, 13. augustā LTV raidījumā Rīta Panorāma pavēstīja Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss bija saņēmis šādu neoficiālu informāciju. Vaicāts, kāda ir situācija šobrīd, A. Ameriks norāda, ka patlaban ļoti nopietni jāseko līdzi tam, vai, atbilstoši līgumiem, noteiktajos maršrutos tiek uzkrautas visas paredzētās kravas. To, kāda augšminētajiem notikumiem būs ietekme uz Latvijas tranzīta nozari, atklāšot tuvākā mēneša rādītāji. Pieejamā informācija par sliežu ceļu remontdarbiem liecina, ka var samazināties kravu piegādes intensitāte Latvijas virzienā, saka Rīgas ogļu pārkraušanas termināļa SIA Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. SIA Rīgas Tirdzniecības osta, kam pieder ogles pārkraujošā stividorkompānija SIA Rīgas Centrālais termināls, valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš pagaidām nekādus komentārus par situācijas attīstību sniegt nevēlējās. Savukārt LDz preses sekretārs Māris Ozols atkārto jau iepriekš LDz pausto, ka caurlaidības samazinājums Latvijas virzienā pat uz pusi tranzītu negatīvi neietekmēs, jo šobrīd vairāk nekā puse no jaudām nemaz netiek izmantota. No absolūti sliktās situācijas, kāda tā izskatījās sākotnēji, patlaban nekādi nepatīkami brīnumi – nesaprātīgi, gari un sistēmu pilnībā apturoši remonti – nav gaidāmi, norāda Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) vadītājs Aivars Lembergs. Pēc viņa teiktā, jau iepriekš bijis skaidrs, ka RŽD sliktās infrastruktūras dēļ remontdarbi Latvijas virzienā jāveic. Jautājums, protams, ir par to, vai kaimiņvalstī tam šobrīd pietiekot resursu. Tā kā Krievijas izcelsmes kravas Liepājas SEZ (LSEZ) nesasniedz pat 20%, tad īpaša satraukuma par dzelzceļa remontdarbiem nav, norāda LSEZ Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš. Drīzāk bažas ir par citu NVS valstu tranzītu, kas iet caur Krieviju. Tai pašā laikā remontdarbu radītos sarežģījumus varot risināt ar savlaicīgu plānošanu.
Infrastruktūras remontdarbi kaimiņvalsts dzelzceļā šajā gada posmā notiek regulāri, atbildē uz DB jautājumiem norāda RŽD. Taču tranzītu uz Latviju (tostarp ogļu kravas) tas neietekmēšot. Piemēram, Baikāla–Amūras maģistrālē un Transsibīrijas dzelzceļā tiekot veikti daudz plašāki darbi, bet tāpat visi nosūtītāju pieprasījumi tiek izpildīti. RŽD gan nesniedza atbildes par potenciālo konkrētu kravu (oģļu, čuguna, naftas produktu) plūsmas samazinājumu caur Latvijas ostām. «Jāuzsver, ka RŽD ir pārvadātājs un pats neģenerē kravu plūsmu konkrētā virzienā,» atzīmēja kompānijā. Kravu pārvadājumu loģistiku nosaka tā vai cita biznesa raksturs. Lai to raksturotu, sīkāk gan neko nepaskaidrojot, RŽD min sešu mēnešu pārvadājumu statistiku. Tā kopējais Krievijas eksporta, importa un tranzīta pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu caur Latvijas ostām 2015. gada pirmajā pusgadā bija 23,1 milj. t, kas ir par 8,7% mazāk nekā 2014. gada atbilstošajā laika periodā. Krievijas eksports tostarp bija 22,4 milj. t (-7,2%), savukārt imports uz Krieviju no trešajām valstīm veidoja 232,2 tūkst. t (-33,9%), bet tranzīts – 501,6 tūkst. t (-40,7%). Interesanti, ka par spīti visai asajai retorikai, ko Lietuvas politiķi velta Krievijai, mūsu austrumu kaimiņvalsts eksporta, importa un tranzīta pārvadājumu apjoms caur «Lietuvas ostām» (Klaipēdu) šajā pašā laika posmā pieaudzis par 0,1%, sasniedzot 1,5 milj. t, kas gan ir salīdzinoši pieticīgs rādītājs uz Latvijas statistikas fona. Cita starpā Krievijas eksports pieaudzis pat par 3,2% līdz 1,4 milj. t. Tikmēr pārkrauto ogļu apjomi Latvijas ostās septiņu mēnešu laikā samazinājušies par 6% līdz 12 milj. t, liecina SM dati. Kamēr Rīgā vērojams šīs kravu grupas pieaugums par 2,3% līdz 8,7 milj. t, Ventspils piedzīvo krasu šo energoresursu apjomu kritumu 22,1% apmērā līdz 3,3 milj. t. Kopumā kravu apjomi Latvijas ostās samazinājušies par 5,2% līdz 42,5 milj. t. Liepājā un Rīgā bija vērojams pieaugums attiecīgi par 3,2% un 1%, bet Ventspilī – kritums par 14,7%.
Avots: http://www.db.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.