Krievijas kravu plūsmas pa dzelzceļu apturēšana būs sāpīga Latvijas ekonomikai, taču pilnīga tranzīta apturēšana ir maz ticama, aģentūrai BNS atzina banku analītiķi, vienlaikus uzsverot, ka pagaidām konkrētu ietekmi uz ekonomiku ir grūti aplēst, jo vēl ir pārāk liela neskaidrība par Krievijas turpmāko rīcību.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai BNS norādīja, ka Latvijā transporta joma veido aptuveni 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 10% no nodarbināto skaita, kas gan ietver ne tikai dzelzceļu un ostas, bet arī auto pārvadātājus, lidostu, kā arī loģistikas centrus utt. Savukārt kravu pārvadājumi veido apmēram 22% no kopēja pakalpojumu eksporta jeb 6% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tostarp dzelzceļš un ostas ir aptuveni puse.
"Pašlaik grūti spriest par ietekmi uz Latvijas IKP, jo vēl arvien nav skaidrs ne uz cik ilgu laiku, ne cik lielā mērā dzelzceļa caurlaides spēja no Krievijas puses tiks ierobežota. Ir skaidrs, ka tas mazinās pakalpojumu eksportu šā gada otrajā pusē, jo tas ietekmē kravu apmērus ne tikai dzelzceļā, bet arī ostās. Kā jau brīdinājām pirms gada, ja tiek ierobežotas kravu plūsmas pa dzelzceļu, tās ir ļoti grūti aizvietot, jo sliedes jau nepārvietosi. Līdz ar to tas, ko veiksmīgi paveica Latvijas preču eksportētāji meklējot jaunus tirgus, ir ļoti grūti izdarāms dzelzceļam. Tas ekonomikai, protams, ir sāpīgi," sacīja Strašuna.
Viņa arī uzsvēra, ja kravu plūsmas pa dzelzceļu tiks ierobežotas daļēji un vien uz dažiem mēnešiem, tam nevajadzētu palēnināt šā gada IKP izaugsmi vairāk par pāris desmitdaļām, taču, ja viss ievilksies, ietekme būs lielāka, turklāt iespējami arī negatīvi netiešie efekti,piemēram, uz nodarbināto skaitu transporta sektorā, jo, piemēram, "Latvijas Dzelzceļā" vien strādā vairāk nekā 12 tūkstoši darbinieku.
Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS norādīja, ka ziņas par Krievijas dzelzceļa kravu iespējamo apturēšanu ir satraucošas, bet pagaidām noteiktības šajā jautājumā ir maz. "Konkrētākas aprises par to, vai un kādā mērā tas izpaudīsies, būs zināmās vien tuvāko nedēļu laikā. Tad arī būs iespējams vērtēt potenciālo ietekmi uz nozari un ekonomiku," viņš sacīja.
Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka, vērtējot kopējo situāciju nozarē, tajā skaitā Krievijas tranzīta politiku, un ģeopolitiskās norises, šādi pavērsieni nav pārsteigums. "Vien pirms dažiem mēnešiem tika sagatavota detalizēta analīze par tranzīta sistēmas nozīmi un ietekmi uz ekonomiku, iespējamiem riskiem u.tml. Līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, noteiktām iestrādēm šādām situācijām jau bija jābūt gatavām," uzsvēra Gašpuitis.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts arī atzina, ka šis gads kopumā tranzīta sektoram nesolās būt viegls, jo, pat abstrahējoties no politiskajām domstarpībām, Krievijas ekonomika atrodas lejupslīdes fāzē. Tāpat jāņem vērā tendences energoresursu cenās un to pieprasījuma izmaiņās.
Viņš piebilda, ka šogad septiņos mēnešos kravu apgrozījums Latvijas ostās ir samazinājies par 5,2%, bet pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs ir sarucis par 2,3%. "Gada sākumā "Latvijas Dzelzceļš" bija gatavs arī uz lielāku [pārvadāto kravu apmēra] kritumu, taču reālā situācija pagaidām ir izrādījusies labāka. Ja radusies situācija būs bez politiskās motivācijas, ietekme uz ekonomiku būs ierobežota. Taču, ja pasākumu klāsts paplašināsies, izaugsmes perspektīvas pasliktināsies. Nekādi uzlabojumi nav sagaidāmi arī nākamgad, tādēļ turam izaugsmes prognozes piezemētas, jo risku klāsts un to līmenis ir augsts. To, veidojot nākamā gada budžetu, ir jāņem vērā," sacīja Gašpuitis.
Tāpat viņš piebilda, ka pagaidām neredz pamata pārskatīt šā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi, kas ir 2,4%. Savukārt nākamajam gadam "SEB bankas" Latvijā ekonomikas izaugsmes prognoze ir 2,7%.
"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS sacīja, ka nav iespējams atbildēt, ko Latvijas ekonomikai nozīmētu Krievijas dzelzceļa kravu apturēšanai vai būtiska samazināšana, jo nav zināms, vai un kādā apmērā kravu daudzums var samazināsies.
"Var tikai prātot par to, kas ar šīm kravām var notikt. Par Krievijas plāniem samazināt kravu plūsmu Baltijas virzienā ir dzirdēts jau sen. Esmu arī redzējis viņu pirms dažiem gadiem tapušas prognozēs, kurās 2015.gadā Baltijai kopā bija paredzēti 60 miljoni tonnu jeb apmēram tik, cik šogad būs Latvijai, ja nekas radikāli nemainīsies. Grandiozi plāni mūsu kaimiņvalstij bijuši vienmēr, tikai ar to izpildi sekmējies dažādi," teica Strautiņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka vienlaikus riski noteikti ir un vislielākie tie ir attiecībā uz ogļu kravām. "Tā ir sen zināma lieta. Tā ir ļoti vienkārša krava, kurai nevajag ļoti speciālas pārkraušanas iekārtas. Tās cena pasaules tirgū ir ļoti zema - šobrīd termisko ogļu cena ir nedaudz virs 50 dolāriem par tonnu, kamēr 2011.gadā tā bija 120-130 dolāru. Tas liek drusku skeptiski izturēties pret apgalvojumiem, ka pievienotā vērtība (ne apgrozījums) mūsu ekonomikai ir 10 dolāru. Esam tikai mazs gabaliņš no kopējā piegādes maršruta, vai ražotāji un citi transportētāji pa velti strādā? Skaidrs, ka pie šādām cenām svarīgs ir katrs izmaksu cents un visa procesa rentabilitāte karājas mata galā," sacīja Strautiņš.
Vienlaikus viņš piebilda, ka, par laimi, dzelzceļa pārvadājumos ir arī citas kravas, tajā skaitā arī tādas, kuru pārkraušanai ir nepieciešami specializētāki termināli, piemēram, naftas produkti, mēslojums, pārtikas produkti. "Ne visu to var ātri pārcelt uz citām ostām. Nozares riskus noteikti mazina arī tas, ka daļa terminālu pieder Krievijas uzņēmējiem," norādīja Strautiņš.
Viņš arī minēja, ka transporta pakalpojumi veido apmēram 15% Latvijas preču un pakalpojumu eksporta. "Lai gan aviopārvadājumi un patēriņa preču pārvadājumi Rietumu-Austrumu virzienā spēlē lielāku lomu nekā kādreiz, nav šaubu, ka "tradicionālais" Austrumu-Rietumu izejvielu tranzīts šajos 15% dominē. Par laimi, visa tranzīta biznesa apstāšanās nav ticams scenārijs," teica Strautiņš.
Aģentūra BNS jau vēstīja - "Latvijas Dzelzceļa" pārstāvji saņēmuši informāciju, ka saistībā ar sliktā stāvokli esošo sliežu ceļu uz Latviju nākamo divu mēnešu laikā tiks veikti remontdarbi un šajā laikā kravu caurlaide attiecīgajā virzienā būs zema.
"Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas pirmdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica, ka Krievijas remontdarbi kompānijai varētu nest pāris miljonu eiro zaudējumus.
Viņš norādīja, ka Krievijas paziņotie remontdarbi sāksies augusta beigās, septembra sākumā un ilgs apmēram divus mēnešus. "Šobrīd tā situācija ir mierīgāka (..) Remonti tiks veikti, bet būtiski traucējumi kravu pārvadājumiem nebūs," prognozēja Strakšas.
Avots: http://www.focus.lv/
Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.