Andris Ameriks: ceram uz 30% kopējā Baltijas valstu ostu kravu apgrozījumāIntervija ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku.

 – Pagājušā gada beigās, kad tika apstiprināts šā gada budžets, Rīgas brīvostas valde kravu apgrozījumu prognozēja 2014. gada līmenī – tas ir ap 41 miljonu tonnu dažādu kravu. Vai prognozes saskan ar realitāti?

– Plānojot šā gada apgrozījumu, ņēmām vērā Latvijas dzelzceļa prognozes, ka kravu pārvadājumi varētu samazināties par 20 procentiem. Apzinoties, ka dzelzceļa pārvadājumu kritums atstās nozīmīgu iespaidu arī uz Rīgas brīvostas kravu apgrozījumu, bijām ļoti piesardzīgi un vienojāmies, ka 2015. gadā brīvostas budžets būs iepriekšējā gada līmenī. Ik ceturksni veicam kravu apgrozījuma analīzi. Jāsecina, ka pirmā pusgada rādītāji, kas ir pietiekami nozīmīgs atskaites punkts, liecina, ka Latvijas dzelzceļa prognozes ir bijušas pārāk pesimistiskas. Ostas rādītāji liecina, ka pirmajā pusgadā Rīgas ostas termināļos attiecībā pret 2014. gada atbilstošo laika periodu ir apstrādāts par 2,3% jeb par pusmiljonu tonnu vairāk. Pie esošās konkurences kravu pārvadājumu tirgū kāpums ir pietiekami labi vērtējams.

– Kas ir pamatā tam, ka, neskatoties uz Latvijas dzelzceļa prognozēm, Rīgas brīvostā tomēr ir izdevies ne tikai saglabāt, bet pat nedaudz kāpināt kravu apjomu?

– Analizējot situāciju un kravu plūsmas tendences, redzam, ka mūsu trumpis ir iepriekš noslēgtie līgumi ar kravu īpašniekiem. Pieaugumu galvenokārt nodrošina ogļu un minerālmēslu pārkraušana, kā arī naftas produktu apjoma pieaugums. Atzīmēšu, ka minerālmēslu apjoma pieaugumu nodrošina pagājušajā gadā darbu uzsākušais Fertilizer Riga terminal.

– Kāpēc ir sarucis kravu daudzums ģenerālkravu segmentā, tai skaitā konteineru pārvadājumos?

– Konteinera kravu apjoma samazinājumam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir sadzīves preču un pārtikas kravu piegāžu samazinājums uz Krieviju. Zināmā mērā tās ir sekas ES un Krievijas savstarpējām ekonomiskajām sankcijām. Mūs nepavisam nepriecē, ka ostā palielinās tukšo konteineru skaits, kas no Rīgas tālāk ceļo tukši.

– Skatoties rezultātus Baltijas valstu kontekstā, mēs varam būt gandarīti – Rīgas ostas ietekme arvien pieaug. Kur ir šī atslēga?

– Baltijas valstu ostas ir tuvu viena otrai, un, skatoties globāli, ir skaidrs, ka caur Baltijas ostām pārvadā tikai tās kravas, ko nosūtītājiem ir izdevīgi caur šejieni vest. Tātad mēs uz kopējo Baltijas ostu kravu apjomu varam skatīties kā uz veselu ābolu – jautājums ir tikai par to, cik lielu daļu no šī ābola patur Rīgas osta. 2014. gadā Rīgā tika pārkrauti 27% no visām Baltijas ostu kravām, bet tagad mēs šo daļu arvien palielinām un esam sasnieguši turpat 29% atzīmi. Ceram uz 30%, kas pirms gadiem pieciem šķita kā neiespējamā misija.
Kravu plūsmas analīze parāda, ka visvairāk esam atņēmuši, ja tā var teikt, Tallinas ostai, kurā šogad kravu apgrozījums ir samazinājies par 20,7%. Varam tikai priecāties par mūsu ostā strādājošajiem stividoriem, kas ir spējuši pārliecināt kravu īpašniekus, ka pārvadājumi caur Rīgu ir efektīvāki. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Tallinas ostas modernais ogļu pārkraušanas terminālis faktiski stāv tukšs.
Kravu īpašnieku izvēli, protams, ietekmē arī Rīgas brīvostas cenu politika, pieejamā infrastruktūra, drošība un kuģu apkalpošanas kvalitāte, kas tiešā veidā saistīta ar ostas kapteiņa dienesta darbu.

– Runājot par ogļu kravām, uzreiz prātā nāk ogļu putekļi un arī smakas no naftas pārkraušanas termināļiem. Vai situācija ir uzlabojusies un sūdzību no iedzīvotājiem kļuvis mazāk?

– Šovasar sūdzību ir daudz mazāk, praktiski nav. No vienas puses, tas ir brīvostas pārvaldes ieviestā kontroles mehānisma nopelns, no otras puses, laika apstākļi. Šovasar bieži līst un kopējais putekļu daudzums pilsētā ir krietni zem pieļaujamās normas. Protams, ostas policija rūpīgi seko, lai tiktu ievērota pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģija. Atzīmēšu, ka sausā laikā tehnoloģija paredz regulāru ogļu laistīšanu.Savukārt smaku ir mazāk, jo laiks nav karsts un vagoni, kas ceļā aplipuši ar naftas produktiem, tik ļoti netvaiko. Tāpat smakas samazina termināļos uzstādītie tvaika nosūcēji.

– Kāds ir turpmākais Andrejsalas liktenis, kas savulaik tika izslēgta no brīvostas teritorijas? Tur vēl arvien notiek ostas saimnieciskā darbība, bet pēc Krievu salas projekta pabeigšanas to ieplānots pārcelt uz jaunajiem termināļiem. Vai vieta paliks tukša?

– No tā mēs baidāmies visvairāk – nedrīkst pieļaut, ka Rīgas centra tuvumā rodas degradēta teritorija, kurā nekas nenotiek. Iepriekšējās vīzijas par biznesa centru, viesnīcu un citu elitāru objektu būvniecību ir jāatmet un jāskatās reāli. Analizējot un vētījot šo jautājumu, nonācām pie slēdziena, ka šobrīd lietderīgi ir Andrejsalā saglabāt ostas saimnieciskās aktivitātes – izmantot esošo infrastruktūru videi un cilvēkam nekaitīgu kravu pārkraušanai vai cita veida darbībām. Tāpēc esam izteikuši priekšlikumu Eiropas Komisijai, lai tā akceptē šo iespēju. Pagaidām gan konkrētas atbildes mums nav. Tāpat brīvostas valdē esam skatījuši jautājumu par to, lai brīvostas teritorijā atkal iekļautu apmēram pusi no tās Andrejsalas platības, ko savulaik izslēdza. Manuprāt, tas ir loģisks un tālredzīgs solis uzņēmējdarbības attīstībai un teritorijas sakārtošanai.

– Jau pavasarī Tallink solīja otru prāmi, bet kā neredzam, tā neredzam. Vai ir kādas jaunas ziņas?

– Pagaidām nav, un mēs par to nemaz nepriecājamies, jo līdz ar viena prāmja noņemšanu no reisiem, par 40% ir samazinājies pasažieru skaits Rīgas ostā. Prāmju reisa skaita samazinājums ir atstājis arī ievērojamu iespaidu uz ģenerālkravu segmenta roll on/roll of kravu apjomu. Tomēr kā pozitīvu ziņu var uztvert to, ka līdz ar divreiz mazāko reisu skaitu pasažieru skaits ir sarucis nevis par 50%, bet tikai par 40%. Tas liek secināt, ka tagad prāmji ir piepildītāki.
Kruīzu pasažieru skaits nav būtiski samazinājies – kopumā Rīgā ir apkalpots turpat 21 tūkstotis kruīzu pasažieru. Salīdzinājumam var teikt, ka Rīgā ir ienācis par vienu lielo kruīza kuģi mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā.

– Jums kā pilsētas mēra vietniekam ir zināma arī kopējā tūrisma plūsma Rīgā. Kāds ir šis gads?

– Jāteic, ka tūrisma plūsma kopumā ir saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pat pieaugusi par 1 procentu. Viens no iemesliem ir Latvijas prezidentūra, jo vislielākais procentuālais tūristu skaita pieaugums ir tieši no Beļģijas.
Atzīmēšu, ka kopējā aina ir ar pozitīvu tendenci. 2014. gadā Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, kas Rīgā pulcēja rekordlielu viesu skaitu. Ir grūti cerēt, ka tik daudz tūristu Rīgā kļūs par ikdienišķu parādību.
Mainījusies ir tūristu struktūra – pieaug skandināvu, vācu, kā arī Lietuvas un Igaunijas tūristu skaits, bet samazinājies viesu skaits no Krievijas. Tas liecina gan par Krievijas iedzīvotāju maksātspējas kritumu līdz ar rubļa vērtības samazinājumu, gan ģeopolitiskajām peripetijām. Lai arī tūristu skaits praktiski ir iepriekšējā gada līmenī, kopējais tūrisma industrijas finanšu apgrozījums ir zemāks, jo tūristi no Krievijas tradicionāli tērē vairāk un ir dāsnāki par, piemēram, skandināviem.

– Viens no objektiem, kas tiešā veidā saistīts ar tūrisma infrastruktūru un vienlaikus ostu, ir jaunās kruīzu kuģu piestātnes izveidošana pie rekonstruējamā CD dambja. Kad projekts tiks pabeigts?

– Līdz septembrim darbus ir jāpabeidz krasta nostiprinājuma līnijas baļķu stāvsienas izbūves projektā. Kārtībā tiks savests arī akmens mols, ko iepriekš bija pat grūti pamanīt – tagad pa to varēs doties pastaigā. Uzsvēršu, ka projekts ir interesants un atbildīgs gan no kultūrvēsturiskā mantojuma viedokļa, gan kā ieguldījums Ķīpsalas krasta līnijas sakārtošanā. Taču priekšā vēl stāv gan jūsu pieminētā CD, gan EF dambja rekonstrukcija. Mēs neesam atteikušies no kruīzu kuģu piestātnes būvniecības, taču projektēšanas un izpētes laikā sastapāmies ar vairākām lietām, kas šo projektu sarežģī un sadārdzina. Kā brīvostas valdes priekšsēdētājs varu apliecināt, ka iespēju robežās turpināsim sakārtot un pilnveidot ne tikai saimnieciskajai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, bet dosim ieguldījumu arī vēstures vērtību saglabāšanā un dzīves vides uzlabošanā pilsētniekiem. Rīgas brīvostai piemīt tā burvība, ka tā iestiepjas praktiski pilsētas centrā – no vienas puses, tas ir skaisti un aizraujoši, jo kuģi Daugavā pie Vanšu tilta rada romantikas noskaņu, bet, no otras puses, tas brīvostas pārvaldei un valdei uzliek īpašas rūpes, lai ostas darbs pēc iespējas mazāk iespaidotu dzīves vides kvalitāti.

UZZIŅAS

Pirmajā pusgadā Rīgas osta salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgā perioda rādītājiem kāpinājusi kravu apgrozījumu par 2,3%, sešos mēnešos pārkraujot 20,64 miljonus tonnu. Vidēji mēnesī Rīgas ostā apstrādā 3,44 miljonus tonnu dažādu kravu.

Rīgas ostai apgrozījuma ziņā seko Klaipēdas osta, kas pirmajā pusgadā apstrādājusi 18,85 miljonus tonnu, Ventspils osta ar 13,34 miljoniem tonnu un Tallinas osta ar 12,09 miljoniem tonnu, kas ir par 20,7% mazāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā.

2014. gadā Baltijas valstu ostās kopumā pārkrauts 152 miljoni tonnu kravu. No tām Rīgas ostā 41 miljons tonnu, kas sastāda 27 procentus no kopapjoma. Šā gada mērķi ir vēl ambiciozāki.

Avots: http://nra.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

 

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.