Osta
Osta
Latvijas ostas šā gada pirmajā pusē ir pārkrāvušas 52% no kopējā Baltija ostu kravu apgrozījuma. Pārvadājumu apjoms pieaudzis visās Latvijas ostās, tostarp Ventspils brīvostā pirmajā pusgadā attiecībā pret iepriekšējā gada pirmajiem sešiem mēnešiem tas palielinājies par 19,5%.

Par Ventspils brīvostas pārvaldes ieguldījumu tranzīta biznesa attīstībā Latvijā vairāk stāsta ostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

– Šogad kravu apgrozījums ir pieaudzis, var teikt, lēcienveidā. Kā jūs skaidrojat tik lielu interesi par Ventspils ostu?
– Rezultāti tiešām ir labi – šā gada pirmajā pusē mūsu termināļi ir apkalpojuši 17,3 miljonus tonnu kravu. Labi pastrādājusi ir gan ostas pārvalde – atbilstoši pieaugošajam kravu apjomam, sistemātiski veicot ostas infrastruktūras uzlabojumus, gan arī termināļi. Esam gandarīti, ka Ventspils osta ir novērtēta, jo mēs esam modernākā osta Baltijā un viena no modernākajām Baltijas jūrā, tādējādi šeit var apkalpot visus kuģus, kuri vien var ienākt Baltijas jūrā.

Savukārt termināļu daudzveidība nodrošina visa veida kravu apkalpošanu. Es pat varu teikt, ka infrastruktūra ir perfekta. Tāpat ļoti labvēlīga klientiem ir ostas maksu un nodevu politika, kas tiek diferencēta atkarībā no daudziem objektīviem faktoriem.

– Kuru kravu grupa šogad piedzīvojusi vislielāko pieaugumu?

– Pirmkārt, tie ir naftas produkti, kuru pārkraušana šajā gadā attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir palielinājusies par 25%, kas kopumā sastāda 9,3 miljonus tonnu. Par 57% pieaudzis pārkrauto akmeņogļu daudzums. Tāpat palielinājušies roll on/roll of un labības kravu pārvadājumi.

– Vai ostas kapacitāte strauji pieaugošajam kravu daudzumam ir pietiekama?

– Jā, mums vēl ir brīvi resursi – tehniski osta var apkalpot vairāk kuģu nekā šobrīd. Vidēji gadā Ventspilī ienāk ap 2000 kuģu, bet ostas tehniskās iespējas un piestātņu jauda ļauj uzņemt vēl vairāk. Arī kravu termināļu jauda ir pietiekama, lai pieaudzētu pārkraujamo apjomu.

– Vai var teikt, ka Ventspils osta ir gatava un infrastruktūras uzlabojumi nav vairs nepieciešami?

– Tā gluži teikt nevar. Šobrīd realizācijas stadijā ir sauskravu termināļa celtniecība, kas atradīsies posmā starp Ventas un dzelzceļa tiltiem. Pēc termināļa pabeigšanas uz turieni tiks pārceltas visas koksnes kravas – gan apaļkoku, gan koksnes beramkravas. Šīs teritorijas pilnvērtīgas izmantošana iespēja radās pēc jaunā paceļamā tilta nodošanas ekspluatācijā.

Gatavojamies realizēt 12. piestātnes projektu, kas būs pēdējā dziļūdens piestātne, ko, neattīstot Ziemeļu ostu, var uzbūvēt Ventspilī. Jaunā termināļa jauda būs ap 1 miljonu tonnu gadā. Savukārt lejamkravu rajonā paredzēta 35. piestātnes celtniecība, kas nepieciešama lejamkravu pārkraušanas jaudu nodrošināšanai pēc 1. muliņa darbības pārtraukšanas. Notiek arī rūpniecības zonas laukumu un pievedceļu infrastruktūras uzlabošanas projekta realizācija.

– Vai projekti tiek realizēti par ES līdzekļiem?

– Absolūti lielākā daļa – jā. Aktīvi piesaistām jau otrā Kohēzijas fonda uzsaukuma programmās. Otrajā uzsaukumā tiks apgūti 40 miljoni latu. Iepriekš piestātņu un prāmju termināļa celtniecībai tika piesaistīti 12 miljoni latu. Jau tagad plānojam piesaistīt līdzekļus no trešā Kohēzijas fonda uzsaukuma, kas būs pieejams no 2014. gada. Līdzekļus piesaistām arī no Zivsaimniecības atbalsta fonda, TEN-T un citur.

– Vai termināļu apsaimniekotāji šobrīd domā par biznesa paplašināšanu?

– Jā, termināļu attīstība notiek nemitīgi, un liela daļa ir vērsta uz apjoma palielināšanu, ne tikai pakalpojuma kvalitātes un servisa pilnveidošanu. Piemēram, a/s Baltic Coal Terminal vēlas paplašināt savu darbību, paredzot apgūt teritoriju un izbūvēt piestātni, kur šobrīd vēl atrodas slēgtais 1. muliņš. Tad varēs kraut divus kuģus vienlaikus, kas dos iespēju ogļu kravu apjomu palielināt līdz 8 miljoniem tonnu gadā.

– Jūs pieminējāt Ziemeļu ostu...

– Jā, tā būs jāattīsta, lai Ventspilij piesaistītu vēl vairāk kravu. Patlaban mums ir saprotams, kā to varētu darīt, tāpēc tagad notiek darbs ar dažāda veida investoriem, lai gūtu pārliecību, ka Ziemeļu osta būs pieprasīta. Mēs nevaram vispirms uzbūvēt ostu un tikai tad domāt, kas to izmantos. Uz labu laimi neko nebūvēsim.

– Vai dzelzceļa infrastruktūra tiek līdzi ostas attīstībai?

– Šobrīd, jā. Dzelzceļa jauda Ventspils virzienā ir 34 miljoni tonnu gadā, bet ir jābūt kapacitātes rezervei, kas amortizētu nevienmērīgo kravu plūsmu. Ja būs nepieciešams, Latvijas dzelzceļam ir padomā virkne pasākumu, kas, neveicot investīcijas jaunu sliežu ceļu būvniecībā, palielinātu kravu caurlaidības iespējas līdz 40 miljoniem tonnu gadā.

– Ventspils brīvostas teritorijā darbojas ne tikai termināļi, bet attīstās arī rūpnieciskā zona?

Jā, tas ir viens no mūsu ostas attīstības stūrakmeņiem, kas attīstās ļoti veiksmīgi. 2010. gads bija lūzuma gads, kad rūpniecībā tika nodarbināts vairāk cilvēku nekā ostas termināļos. Termināļos strādā ap 1900 cilvēku, bet rūpniecības uzņēmumos nodarbināto skaits pārsniedz 2000. Līdz ar to varam teikt, ka Ventspils nav tikai ostas, bet gan ostas un rūpniecības pilsēta.

Saražotās produkcijas daudzuma ziņā uz vienu iedzīvotāju mēs jau sen esam apsteiguši Jelgavu, Daugavpili un tuvojamies Rīgas līmenim. Protams, pārspēt Liepāju, kur atrodas milzīgais Liepājas metalurgs, mums diezin vai izdosies. Uzsvēršu, ka Ventspils uzņēmumi strādā jaunās ēkās ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī darbinieki saņem pieklājīgas algas, kas mūs ļoti priecē.

– Kas ir lielākie rūpniecības uzņēmumu attīstītāji?

– Pārsvarā tie ir ārvalstu investori, kuriem atvērt ražotnes Ventspils brīvostas teritorijā ir ļoti izdevīgi. Tepat ir osta ar regulāriem prāmju savienojumiem saražotās produkcijas nosūtīšanai patērētājiem, tiek nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, kā arī ir iespēja izmantot speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības, saņemot ievērojamas nodokļu atlaides. Tāpat arī plašā brīvostas teritorija dod iespēju izvēlēties visizdevīgāko vietu konkrēta uzņēmuma vajadzībām. Savulaik, apstiprinot brīvostas teritoriju, kas sastāda gandrīz 44% no kopējās pilsētas platības, mēs ņēmām vērā iespējamo investoru dažādās vajadzības. Tagad mums ir ko piedāvāt, un viņi to izmanto.

– Vai arī patlaban tapšanas stadijā ir kāda jauna ražotne?

– Jā, firmas EuroLCDs vajadzībām brīvosta būvē ražošanas ēku trīsdimensiju šķidro kristālu displeju un citu sarežģītu elektronisko iekārtu ražošanai. Tikko savās telpās darbu uzsāka SIA Malmar Sheet Metal. Tāpat ostas pārvalde aktīvi strādā, lai arī turpmāk piesaistītu vidēji divus jaunus rūpniecības uzņēmumus gadā.

– Vai Ventspils spēj nodrošināt kvalitatīvu darbaspēku?

– Darbaspēks ir aktualitāte visā valstī, jo ap 100 000 darbspējīgo ir izbraukuši no valsts. Otra problēma, ka esošais darbaspēks neatbilst mūsdienu prasībām. Te es gribu atzīmēt, ka izglītība jau sen bija jāpiemēro ekonomikai, bet tikai tagad sāk aktualizēt profesionālās izglītības nozīmi valsts tautsaimniecības attīstībā. Ir jāskatās uz priekšu un jāgatavo tādi speciālisti, kādi ir nepieciešami rūpniecībai. Valsts naudu nevajag tērēt nevajadzīgām profesijām, – ja kāds grib iegūt izglītību, kurai nav pieprasījuma tirgū, lai mācās par savu naudu.

– Osta atrodas praktiski pilsētas centrā, kas nozīmē, ka ostas saimnieciskā darbība gribot negribot ietekmē iedzīvotāju dzīves vidi. Kā osta sadzīvo ar iedzīvotājiem?

– Jums taisnība – Venta sadala pilsētu divās daļās, līdz ar to osta ir kā galvenā pilsētas iela. Es nenoliedzu, ka daudzu dzīves kvalitāti osta ietekmē, bet daudz tiek darīts, lai problēmas samazinātu un osta kļūtu arvien draudzīgāka pilsētniekiem. Gribu, lai sabiedrība izprot, kur sākas un kur beidzas ostas atbildība. Piemēram, piesārņojuma kontrole ir valsts kompetence. Ne ostas valde, ne pilsētas dome nav tiesīga iejaukties šajos jautājumos un uzlikt papildu ierobežojumus. Tikai izsniedzot jaunas atļaujas, pašvaldība var ņemt vērā termināļu darbības ietekmi uz vidi.

Es saprotu, ka cilvēki ir neapmierināti ar smakām, ko rada naftas termināļi, tāpēc ļoti svarīgi ir izbūvēt izgarojumu savākšanas iekārtas, jo, ja Ventspilī kuģos iekrauj ap 15 miljonu tonnu dažādu naftas produktu, tad atmosfērā nonāk apmēram tikpat kubikmetru izgarojumu, kas tiek izspiesti no tukšajiem, bet piesārņotajiem tankeriem. Nelabvēlīgos laika apstākļos smaka ir jūtama. Lietas virzās pozitīvajā virzienā, – jau pirms vairākiem gadiem izgarojumu nepieciešamo savākšanas iekārtu uzbūvēja Vent Amonjaks, bet patlaban arī Ventspils naftas terminālis un Ventbunkers vienojušies par šādas iekārtas būvniecību.

Pēc tās nodošanas ekspluatācijā pilsētniekiem gaisa piesārņojums būs būtiski mazāk jūtams. Attiecībā uz ogļu putekļiem, kas pamatoti satrauc ļoti daudzus, gribu teikt, ka jau vairākus gadus Ventspilī darbojas modernākais ogļu terminālis, kurā viss pārkraušanas process ir slēgts. Tādējādi, kraujot kuģus, putekļi vidē nenonāk. Savukārt tur, kur ogles vēl krauj atklātā veidā, ievērojot paredzēto tehnoloģiju, tajā skaitā ogļu mērcēšanu, gaisā nonākušo putekļu daudzums ir neliels, bet tomēr pastāv un nedod simtprocentīgu efektu.

– Kāda ir ūdens kvalitāte un kontrole?

– Ar ūdens piesārņojumu mums vairs nav problēmu, kopš darbība ir pārtraukta 1. muliņā, kura vēsturiskais piesārņojums nonāca arī ūdeņos. Kapteiņu dienests veic nepārtrauktu akvatorijas ūdeņu monitoringu, un, paldies Dievam, nopietnu avārijas situāciju nav bijis. Patlaban ir izsludināts konkurss par 1. muliņa nojaukšanu.

Mēs cenšamies, lai osta un pilsēta dzīvotu saskaņā – netraucējot viena otrai, bet gan palīdzot un sadarbojoties.

Avots: www.nra.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kas piedāvā starptautiskos un vietējos kravu pārvadājumus, transporta pakalpojumus un citus loģistikas risinājumus: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana.

 

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.