Īsākais un ērtākais ceļš uz ZviedrijuVentspils kļuvusi par Eiropā lielākā prāmju līniju operatora Stena Line svarīgāko kravu un pasažieru pārvadājumu centru Baltijas reģionā. Pirms diviem ar pusi gadiem, pārņemot līnijas no Ventspils uz Zviedriju un Vāciju, līdz šim izteikti rietumnieciskā kompānija uzcēla tiltu starp Skandināviju un Krieviju, jo tranzīta ceļi no Latvijas iet uz austrumiem.

 Īpaši veiksmīgs kompānijai Stena Line sadarbībā ar Ventspili izvērties 2014. gads, kad pārvadājumu apjoms maršrutā Ventspils–Nineshamna pieauga par 60%.

«Mūsu kompānijai tas ir milzīgs izrāviens,» atzīst Stena Line maršrutu menedžeris Baltijas jūrā Tonijs Mihaelsens. Stena Line īpašnieks ar aprēķiniem nav kļūdījies, pārņemot no bijušā operatora Scandlines GmbH kravas un pasažieru prāmju līnijas Ventspils–Nineshamna (Zviedrija) un Ventspils–Traveminde (Vācija). Īstenojot agresīvu mārketingu un piesaistot pasažieru un kravu pārvadātājus no Igaunijas un Lietuvas, pagājušajā gadā Stena Line pārvadājumu apjoms maršrutā Ventspils–Nineshamna pieaudzis par 60%, sacīja Mihaelsens nesen aizvadītajā pilsētas pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes vadītāju tikšanās reizē ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā un Zviedrijas Tirdzniecības kameras pārstāvjiem. Šogad pieauguma tendence turpinās – piecu mēnešu laikā ar prāmjiem abos maršrutos pārvadāti par 43% vairāk pasažieru un par 38% vairāk vieglo automašīnu. Ceļotāju pastiprinātā intereses par Stena Line maršrutiem ļauj kompānijai domāt par reisu skaita palielināšanu maršrutā Ventspils–Nineshaman–Ventspils tuvāko trīs gadu laikā un ērtāka, lielāka pasažieru prāmja palaišanu atsevišķos reisos.

Šādus Stena Line plānus nesen uzklausīja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un viņa vietnieks Didzis Ošenieks, saņemot augstu novērtējumu Ventspils brīv­ostas darbam. Iknedēļas preses konferencē Lembergs norādīja, ka, ja Stena Line īstenos savus plānus saistībā ar Ventspili, tas sniegs papildu labumu pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un naktsmītņu īpašniekiem, jo tad būtu gaidāms tūristu skaita pieaugums. Kopš 2004. gada tūristu skaits, kuri nakšņo Ventspilī, ir pieaudzis aptuveni par 84%, norāda Ošenieks. Ja Ventspilī sāks kursēt papildu pasažieru prāmis, šis rādītājs var pieaugt vēl straujāk. Tādam notikumu pavērsienam laikus ir jāsagatavojas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un viesnīcu un viesu māju īpašniekiem, uzskata Ošenieks. Lembergs arī norādīja, ka prāmju satiksme darbojas ne tikai Ventspils, bet visas Latvijas labā, sadalot starptautiskos pārvadājumus Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas virzienos.

Patlaban Stena Line piedāvā doties no Ventspils uz Zviedriju un atpakaļ septiņas reizes nedēļa ar diviem prāmjiem – Stena Flavia un Scottish Viking. Pasažieri un klienti var izvēlēties dažādu kategoriju kajītes un sev visizdevīgāko ceļošanas laiku, jo prāmji kursē kā pa dienu, tā arī pa nakti. Brauciena laikā, kas ilgst tikai 11 stundas un ir visīsākais maršruts starp Latviju un Zviedriju, var apmeklēt uz klāja esošo restorānu, bāru, veikalu un atpūtas zonu.

Pagājušajā trešdienā agri no rīta ar prāmi Ventspilī ar savu treileru ieradās laulātais pāris Ingera un Peters no Zviedrijas pilsētas Jenčēpingas. Tas ir dzīvesbiedru pirmais ceļojums uz Latviju, par kuru viņi teju neko nav zinājuši. Bet tieši tas bijis galvenais iemesls, kāpēc viņi ieradušies šajā Baltijas jūras krastā. Viņu ceļojums ilgs aptuveni divas nedēļas. Ingera un Peters vēlas apbraukāt Latvijas piekrasti, apmeklēt Igauniju un Lietuvu. No vēstures viņi zina, ka 17. gadsimtā daudzi zviedri pārcēlušies uz vienu no Igaunijas salām, bet pēc Otrā pasaules kara viņu senči atgriezušies Zviedrijā. Ingera un Peters arī ir nolēmuši apmeklēt šo salu. Aptuveni pēc divām nedēļām viņi atkal ieradīsies Ventspilī, bet šoreiz jau – lai dotos mājās.

Tikai trīs stundas pēc ierašanās prāmis Scottish Viking devās ceļā no Ventspils uz Nineshamnu. Starp pasažieriem bija Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji, kuri strādā Zviedrijā. Viļus strādā transporta kompānijā, kas piegādā dažādas kravas Zviedrijas teritorijā. Šoreiz kopā ar viņu uz Zviedriju devās arī draugi. Viļus saka, ka no Ventspils ir ērtākais un ātrākais ceļš uz Zviedriju. Tam piekrīt arī laulātais pāris no Mažeiķiem, kuri arī strādā Zviedrijā. Ventspili, lai tālāk dotos uz Zviedriju, vienmēr izvēlas arī Kristaps no Līvāniem. Viņš strādā Zviedrijā automašīnu kravu pārvadājumu jomā un aptuveni divas reizes mēnesī atbrauc uz Latviju. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto aptauju rezultāti liecina, ka Ventspils viesi prāmi uzskata par vienu no ērtākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem transporta veidiem, lai no šejienes nokļūtu Zviedrijā un Vācijā.

Pārvadātais pasažieru un vieglo automašīnu skaits janvārī–maijā 

(2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu, procentos)

Ventspils–Traveminde:

Pasažieri -4*

Vieglās automašīnas -8*

* Šogad samazinājies ienākošo reisu skaits no diviem uz vienu nedēļā.

Ventspils–Nineshamna:

Pasažieri +53

Vieglās automašīnas +49

Kopā maršrutos no/uz Ventspili:

Pasažieri +43

Vieglās automašīnas +38

Attīstām ceļošanas segmentu

Tonijs Mihaelsens

Stena Line maršrutu menedžeris Baltijas reģionā

– Maršrutus Ventspils–Nineshamna un Ventspils–Traveminde mēs apguvām pirms diviem ar pusi gadiem. Šajā laikā ir sasniegts patiešām iespaidīgs pieaugums maršrutā Ventspils–Nineshamna – 60%. Šajā maršrutā esam palielinājuši arī prāmju skaitu – no viena uz diviem, nodrošinot kopumā 8 reisus no Latvijas. Mūsu bizness balstās uz trīs aspektiem: kravas, ceļošana un pārdošana uz prāmju klāja. Šī bilance ir 80% kravu un 20% ceļošana un pārdošana uz prāmja klāja. Rādījumi, kas saistīti ar 20% atzīmi, turpinās pieaugt, un mums tas ir ļoti svarīgi, jo vēlamies šeit attīstīt savu biznesu. Lai veiksmīgi attīstītu ceļošanas kategoriju, esam izvērsuši veiksmīgu mārketingu un ieviesuši tā saucamās dinamiskās cenas, būtiski tās pazeminot. Cenas tagad ir kļuvušas daudz, daudz draudzīgākas, tādējādi mums ir bijusi iespēja palielināt ceļojošo skaitu. Kā panākumu faktorus Ventspils virzienā es minētu to, ka esam pieņēmuši darbā daudz papildu darbinieku, uzlabojot savu servisu, veiksmīgi attīstījuši mārketingu, ko iepriekšējā kompānija nebija darījusi. Vēl mēs esam ļoti veiksmīgi sastādījuši prāmju kustību sarakstu, līdz ar to varam veidot biznesu ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Nākotnē esam iecerējuši turpināt attīstīt šo maršrutu, pakāpeniski tam pievienojot papildu prāmjus, lai tie varētu doties pretējā virzienā ar vienu atiešanas laiku. Šie kuģi jau būs lielāki, ar labāku aprīkojumu un lielākām iepirkšanās iespējām uz klāja. Nineshamna–Ventspils ir īsākā distance starp Latviju un Zviedriju, tādēļ mēs vēlamies to saglabāt.

Pārvadātās kravu vienības janvārī–maijā (2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu, procentos) 

Ventspils–Traveminde: -29* 

* Šogad samazinājies ienākošo reisu skaits no diviem uz vienu nedēļā.

Ventspils–Nineshamna: +18*

* Ienākošo reisu skaits pieaudzis no 6 līdz 7 reizēm nedēļā.

Kopā maršrutos no Ventspils: +4

Fakti par Stena Line:

izveidota pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā

nodrošina prāmju pārvadājumus Ziemeļu, Baltijas, Īrijas jūrā

apkalpo 22 maršrutus

ir 36 kuģi

2014. gadā pārvadāja 2,2 miljonus t kravu vienību, 3 miljonus automašīnu, 14,6 miljonus pasažieru

strādā 5500 cilvēku

Avots:http: http://www.ventasbalss.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.