Kravu apjomam ostās jāaug par trešdaļuPieņemšanai valdībā sagatavotajā Latvijas ostu attīstības programmā 2014.–2020. gadam labu vēlējumu ir vairāk nekā lielu plānu.

 Satiksmes ministrijas sagatavotais dokuments vakar tika cauri pēdējam sietam ceļā uz valdību. Dokumentu izskatīja un kopā ar dažiem vēlējumiem uz valdību palaida Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome. Tās priekšsēdētāja vieta pienākas Ministru prezidentam, bet vakar padomes sēdi Laimdotas Straujumas vietā vadīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Dažu citu ministru vietā padomes sēdē piedalījās viņu pārstāvji. Ar savu klātbūtni sēdi bija pagodinājuši Rīgas, Liepājas un Ventspils brīvostu pārvalžu vadītāji, tāpat arī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis un starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Satiksmes ministrijas sagatavotajā dokumentā bija iekļauti Latvijas Bankas aprēķini, ka ostu un starptautisko kravu pārvadātāju sniegto pakalpojumu eksports sniedzas uz miljardu eiro gadā, kam lielā mērā jāpateicas par Latvijas ekonomikas un valsts pārvaldes spēju funkcionēt pašreizējā veidā.

Pārskatu par dokumentu sniedza Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups. Viņš sāka ar skaidrojumu, kāpēc tikai 2015. gada vidū varētu tikt pieņemts dokuments ar darbības laiku jau kopš 2014. gada sākuma. Satiksmes ministrija aizvien no jauna mēģinājusi izskaitļot, kādu iespaidu uz tranzītkravu plūsmām varētu atstāt ekonomiskās un politiskās izmaiņas un tagad pat kara darbība areālā, ko aptver cauri Latvijai ejošo kravu maršruti. Šādas rēķināšanas beigas noteica nevis pārliecinoša galarezultāta sasniegšana, bet nepieciešamība iekļauties Eiropas Savienības 2014.–2020. gada kopējās dokumentu paketes izstrādē, kas tāpat kavējas dažnedažādu apstākļu dēļ. Tagadējā ES plānošanas periodā Latvijas lielajām ostām kopā tiek solīts finansiālais atbalsts 74 miljonu eiro apmērā. Atbalsta naudas būs jūtami mazāk nekā vecajā periodā, tāpēc jo sevišķi rūpīgi jādomā, kā naudu sadalīt. Dokumenta saturs apstiprina mazo ostu pārstāvja bažas par to tālāko pastāvēšanu, paliekot vispār bez finansiālas palīdzības.

Latvijas ostu attīstības programma 2014.–2020. gadam ir garš dokuments, kurā uz 67 lappusēm izvietots daudz statistiskā materiāla un vēl vairāk labu vēlējumu, bet ne pārāk daudz plānu un solījumu. Saistībā ar sociālekonomiskās situācijas izmaiņām Latvijas apkārtnē uzmanību piesaista apgalvojums dokumenta 20. lpp., ka «Krieviju raksturo strauja ekonomiskā attīstība». Tas nav tiesa, ja vārda «attīstība» nozīmi nepaplašina līdz jebkurām pārmaiņām, sarukumu un sabrukumu ieskaitot. Tomēr Krievijas eksporta apjoma zīlēšanas kontekstā nevar viennozīmīgi pateikt, ka Krievijas ekonomikas samazināšanās nepalielinās Krievijas dabas resursu eksportu tieši tāpēc, lai valūtas ieņēmumi mazinātu ekonomiskās krīzes sekas.

Kopumā Latvijas ostas rēķinās ar kravu plūsmu pieaugumu. Dokuments atsaucas uz Latvijas lielo ostu sniegtajām prognozēm, kas laikā no 2013. līdz 2020. gadam paredz tonnās izteiktu kravu apjoma pieaugumu kopumā gandrīz par trešo daļu. Šis pieaugums sadalās ļoti nevienmērīgi. Rīgas osta saskata iespējas palielināt kravu apgrozījumu no 35 līdz 49 miljoniem tonnu gadā un Liepāja izceļas ar plānoto kravu apjoma pieaugumu reizēs un procentos no četriem līdz 12 miljoniem tonnu gadā, bet Ventspils turpretī orientējas uz kravu kopapjoma saglabāšanu tuvu esošajam līmenim.

Dokumenta izstrādāšanas novilcināšana ļauj izmantot jau zināmos 2014. gada rezultātus prognožu vērtēšanai. Šie rezultāti prognozes apstiprina. Rīgā jau 2014. gadā sasniegta puse no septiņu gadu periodam plānotā pieauguma, Liepāja virzās pēc grafika, kurā viens gads atbilst pieaugumam par vienu miljonu tonnu, un Ventspilī kravu apjoms šūpojas uz augšu un uz leju.

Kravu apjoma lejupslīde Ventspilī kļuva par kārtējo ieganstu aicinājumiem ko mainīt ostas pārvaldē. Vakar Ostu, tranzīta un loģistikas padomē ar to neatlaidīgi nodarbojās ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni saistīto Ventspils ostas uzņēmumu grupas pārstāve Inga Antāne, bet A. Matīss strikti norādīja, ka «kravu lejupslīde Ventspils ostā nav saistāma ne ar tās pārvaldību, ne pārraudzību, ne tarifiem».

Avots: http://nra.lv

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Image

Turpinot lietot lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Iepazīties ar noteikumiem. Lietošanas noteikumi.