Jaunumi

Dzelzceļa nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

Zīda ceļa projektu nevarēs īstenot bez Baltijas valstīm Interesantu viedokli vietnē rzd-partner.ru ir izteicis finanšu kompānijas «ТелеТrade» vadošais analītiķis Marks Goihmans. Jaunā Zīda ceļa projektā Lietuva un Latvija tiekot uzskatītas par loģistikas sistēmas nepieciešamo savienojošo posmu preču kustības ķēdītē Ķīna – Kazahstāna – Krievija – Baltija – Ziemeļeiropa.

Pašlaik 95% sauszemes pārvadājumu no Ķīnas uz Eiropu notiekot pa Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāli un pēc tam caur Baltkrieviju. Jau pašlaik baltkrievu Brestā veidojoties sastrēgumi, bet Baltijas maršrutu izmantošana dod papildu iespējas transporta lēmumu dažādošanai un optimizēšanai. Bez tām Zīda ceļa projektu nevarot realizēt.

Ja sākumā par galveno loģistikas mezglu Baltijā tika izvēlēta Klaipēda, tad 2017.gada oktobrī noformējies lēmums, ka galvenais maršruts ies caur Latviju. Rīgā ir attīstīta ostas un dzelzceļa infrastruktūra, un caur šo ostu jau pēc 48 stundām konteineri 30 miljoniem Ziemeļeiropas patērētāju var nonākt Roterdamas ostā.

Lietuvā turpinās skandāls ap dzelzceļa līnijas Mažeiķi – Reņģe sliežu nojaukšanas sekām

Lietuvas premjers intervijā valsts radio par Eiropas Komisijas (EK) uzlikto sodu par sliežu nojaukšanu posmā Mažeiķi – Reņģe ir izteicies, ka «Lietuvos geležinkeliai» (LG) sods ir liels, taču atrast daudz argumentu tā nesamaksāšanai nebūs iespējams. Tāpēc Lietuvai nebūtu jāpieņem lēmumi, kas vēl vairāk palielinātu finansiālo nastu, proti, kavējuma naudu un tiesāšanās izdevumus. Ir jāmeklē ceļi, kā nepalielināt konfliktu un no situācijas iziet cienīgi un ar iespējami mazākiem zaudējumiem.

Savukārt EK komisāre Margrēte Vestagere, viesojoties Viļņā, paziņojusi, ka iniciatīva tagad atrodas Lietuvas dzelzceļa pusē. Uzņēmumam ir trīs mēneši, lai EK sniegtu rīcības plānu, kā labot situāciju. Viņasprāt, LG sods būtu jāmaksā arī gadījumā, ja tiktu panākta vienošanās par Reņģes posma atjaunošanu.

Polijas laikraksts «Rzeczpospolita» uzskata, ka tiesāšanās par EK piešķirto sodu tikai attālinātu neizbēgamas sankcijas. Ilgtermiņa perspektīvā visam reģionam būtu izdevīgāks problēmas atrisinājums mierīga dialoga veidā, bet šogad «Lietuvos geležinkeliai»un «PKN Orlen» panāktā vienošanās par tarifiem liecina, ka kompromiss ir iespējams.

«Railway Gazette» ar atsauci uz«Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektora Manta Bartuškas teiktoapgalvo, ka Lietuvas dzelzceļnieki drīzumā ķeršoties pie dzelzceļa atjaunošanas.Rekonstrukcija izmaksāšot 20 miljonus EUR.

Savukārt Lietuvas komunikāciju un transporta ministrs Roks Masjulis intervijā BNS ir atzinis, ka dzelzceļa demontēšana uz Latviju bija agresīvs solis pret kaimiņiem, tāpēc tā atjaunošana demonstrētu labo gribu pret Poliju un Latviju.

Rīgā notiek Dzelzceļa transporta padomes sēde

Vairāki ārvalstu mediji informē par Rīgā notikušo Dzelzceļa transporta padomes sēdi.Tostarp laikraksts «Gudok» vēsta, ka, lai piesaistītu pasažierus dzelzceļam, valdībām tiek rekomendēts noteikt PVN nulles likmi norēķinos par starptautisko satiksmes vilcienu pārvietošanos to teritorijās. Tāpat nepieciešams samazināt aizkavēšanos, nododot un pārņemot sastāvus starptautiskajos savienojumos. Rekomendēts arī izlīdzināt biļešu cenas ar auto un aviotransportu, kā arī veidot multimodālos koridorus, kur auto un dzelzceļa transports strādātu vienotā sasaistē.

Tomēr Krievijas dzelzceļa prezidents Oļegs Belozerovs Rīgā atzīmējis priecīgu ziņu – 1520 mm sliežu platuma dzelzceļi starptautiskajā satiksmē šogad par 10,5 procentiem palielinājuši kravu pārvadājumus.

Starptautiskie mediji atzīmē arī «Latvijas dzelzceļa» prezidenta Edvīna Bērziņa teikto, ka pieaugošie konteineru kravu apjomi no Ķīnas uz Eiropu, ņemot vērā robežpārejas Brestā noslodzi, ļauj cerēt uz koridora caur Latviju attīstību.

Vietnerzd-partner.ruarī izceļ, ka sēdes noslēgumā parakstīts protokols par likmes samazināšanu inventāra parka izmantošanai par 26 procentiem.

Krievija ievāc «ražu» no Ķīnas tranzīta pieauguma

Aģentūra «Interfax»informē par Krievijas dzelzceļa gatavību attīstīt dzelzceļa pievedceļus Primorskas termināļiem tikai gadījumā, ja to privātie akcionāri apstiprinās pārvadājumu apjomus. Krievijas dzelzceļa kompānijas pirmais viceprezidents Vadims Mihailovs, tiekoties ar uzņēmējiem, paziņoja, ka, «ja tur nebūs 15 miljonu tonnu, tur nav jēgas neko darīt. Patlaban tur ir 12 miljoni tonnu».Līniju Viborga-Primorska-Jermilovo nesekmīgi tiek mēģināts attīstīt jau gadiem.

Savukārt avīzes "Kommersant" eksperti secinājuši, ka pašreizējais pārvadājumu pieaugums visos transporta veidos Krievijā skaidrojams ne tik daudz ar valsts ekonomikas izaugsmi, cik ar preču apgrozījuma ar Ķīnu aktivizēšanos un fenomenālu tranzīta no Ķīnas uz Eiropu caur Krieviju palielinājumu.Pētījumu aģentūras "Infranews" direktors Aleksejs Bezborodovs uzsver divkāršo konteineru tranzīta pieaugumu virzienā Ķīna – Eiropa un prognozē Krievijai rekordu -300 tūkstošus TEU lielu apjomu. "Pagaidām mūsu daļa ir tikai 2-3% no visa preču apgrozījuma starp Ķīnu un Eiropu, taču šis ir tas līmenis, kura pārsniegšana padara mūs redzamus starptautiskajā loģistikas telpā, un tas ir ļoti svarīgi,» uzskata eksperts.

Ķīna mērķtiecīgi cērt logu uz Eiropu

DK Newsinformē, ka Ķīnā tiks izveidots valsts līmeņa kravas vilcienu koordinācijas centrs maršrutā Ķīna – Eiropa.

Kopš 2011. gada maršrutu Ķīna – Eiropa veikuši jau vairāk nekā pieci tūkstoši kravas vilcienu, 33 Ķīnas pilsētas izveidojušas regulāru dzelzceļa satiksmi ar 33 pilsētām 12 Eiropas valstīs. 13 tūkstoši kilometru dzelzceļa savieno piecdesmit pasaules valstu un reģionu. Taču ir arī problēmas – uz Ķīnu dodas uz pusi mazāk vilcienu nekā no Ķīnas uz Eiropu, vairākās iesaistītajās valstīs ir augsti izdevumi, sarežģījumi ar līgumu izpildi utt. Tāpēc plānots jau tuvākajā laikā izveidot maršrutu koordinācijas mehānismu Ķīnā un aiz šis valsts robežām.

Baltkrievija izjūt spiedienu pārorientēt naftas eksportu uz Krievijas ostām

KrievijasTransporta ministrija neizslēdz to, ka daļu Baltkrievijas naftas produktu var sākt pārkraut caur Krievijas ostām jau šogad, rakstakommersant.ru.

Tikmēr Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs intervijā «Financial Times» atzinis, ka Baltkrievija var eksportēt savus naftas produktus caur Krievijas ostām, ja vien tas būs izdevīgi. «Es domāju, ka vispirms ekspertiem ir jāapsēžas pie galda un jānovērtē, cik tas ir izdevīgi no ekonomiskā viedokļa,» teicis ministrs. Makejs arī atzīmējis, ka pašlaik baltkrievi eksportē savas preces caur Lietuvas un Latvijas ostām, mēģina izmantot ostas Ukrainā. «Pēc manām domām, mums ir svarīgi diversificēt mūsu preču eksporta maršrutus,» atzīmējis ministrs.

Pabeigta dzelzceļa Baku-Tbilisi-Karsa celtniecība

rzd-partner.ruziņo, ka no Kazahstānas stacijas Kostanajas nosūtīts pirmais vilciens, kas sastāv no 82 konteineriem un kas pa jauno dzelzceļu Baku-Tbilisi-Karsa sasniegs Turcijas pilsētu Mersinu. Kā paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, tad jaunais dzelzceļš četrkārt samazinās kravu piegādes laiku no Ķīnas uz Eiropu.

Dzelzceļš tika izbūvēts, pamatojoties uz Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas vienošanos. Maksimālais kravu apgrozījums tiek prognozēts 17 miljonu tonnu, kā arī gadā tiks pārvadāts viens miljons pasažieru. Jaunbūvētā dzelzceļa kopgarums ir 826 kilometri.

Avots: http://www.tvnet.lv/

Raksts pārpublicēts SIA Vervo mājas lapā. SIA Vervo ir transporta uzņēmums, kura pamatdarbības veidi ir starptautiskie un vietējie kravu pārvadājumi, transporta pakalpojumi un citi loģistikas risinājumi: autotransporta (sauszemes) kravu pārvadājumi (pilnas kravas, saliktas kravas), aviotransporta (gaisa) kravu pārvadājumi, dzelzceļa kravu pārvadājumi, kuģu (jūras) kravu pārvadājumi, muitas brokeru pakalpojumi, lielgabarīta, negabarīta un smagsvara kravu pārvadājumi, noliktavu pakalpojumi, bīstamo (ADR) kravu pārvadājumi, kravu apdrošināšana, personīgo mantu pārvadājumi.

Vervo komandā strādā pieredzējuši un profesionāli speciālisti, kuri prasmīgi un operatīvi palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu un atrisināt jautājumus, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem un citiem loģistikas pakalpojumiem.

Darba laiki

Birojā - Tīraines iela 1, 3. stāvā


P. 9.00 - 17.30
O. 9.00 - 17.30
T. 9.00 - 17.30
C. 9.00 - 17.30
P. 9.00 - 17.00
Se. - Sv.  - -

Kontakti

  • Adrese: Tīraines iela 1, Rīga, LV-1058

  • Telefons: +371 67674570

  • E-pasts: info@vervo.lv